Mūsdienās vēlēšanu kampaņa sākas divus gadus pirms prezidenta vēlēšanām, neilgi pirms pirmsvēlēšanu balsojumiem. Šajos balsojumos lielākās partijas ievēl savus kandidātus. Lai gan balsošanā piedalās tikai partiju biedri, balsu skaits tiek sadalīts pa štatiem un uzvara lielākajos štatos parasti garantē nominēšanu, kas arī ir iemesls kāpēc kampaņa sākas vēl pirms balsojumiem. Kampaņu finansē ne tikai ar paša kandidāta līdzekļiem, bet arī ar ziedojumiem. Amatā pirmo termiņu esošais prezidents parasti automātiski tiek nominēts kā partijas kandidāts nākamajām vēlēšanām. Kandidāta izvirzīšanu formāli apstiprina partijas konferencē. Izvēlētais kandidāts izvēlas savu viceprezidenta kandidātu un arī šo izvēli automātiski apstiprina konferencē. Lai gan nominēšanas konferencēm ir ilga vēsture, to nozīmīgums ir krietni mazinājies un mūsdienās ir vairāk ceremoniāls, tomēr tās joprojām kalpo, lai sagatavotu partijas vēlēšanām un pievērstu publikas uzmanību kandidātiem. Kandidāti piedalās televīzijas debatēs, visbiežāk gan uz tām aicina tikai Demokrātu un Republikāņu kandidātus. Kandidāti arī dodas tūrē pa visu valsti, lai skaidrotu savu politisko nostāju un pārliecinātu vēlētājus un savāktu ziedojumus. Mūsdienu vēlēšanu kampaņas lielākoties ir mērķētas uz svārstīgo štatu pārliecināšanu ar reklāmām masu medijos un biežām kandidātu vizītēm.
ASV prezidentu ievēl vispārējās netiešās vēlēšanās - katrs štats izvēlas savus balsotājus jeb elektorus, kuri savukārt veido Vēlēšanu kolēģiju, kura ievēl prezidentu. Katra štata elektoru skaits atbilst šī štata pārstāvju skaitam kongresā, bet Kolumbijas apgabala elektoru skaits atbilst elektoru skaitam štatā ar vismazāko elektoru skaitu. Šāda sistēma izveidota, lai visiem štatiem būtu iespēja ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Kopš 1964. gada elektoru skaits ir 538, bet katra štata elektoru skaits, tāpat kā pārstāvju skaits Kongresā, ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita štatā un tiek pārskatīts reizi desmit gados. Kārtību kādā ieceļ elektorus katrs štats var noteikt atsevišķi, mūsdienās elektorus visos štatos ievēl. Elektoru kandidātus izvirza štatu valdībās esošās partijas vasarā pirms vēlēšanām, kuras savukārt notiek gada, kurš dalās ar četri (t.i. piem., 2000; 2004; 2008) pirmajā otrdienā, kas iekrīt laika posmā no 2. līdz 8. novembrim.…
Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums. Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic darīt Valsts Prezidents. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Kā pilntiesīgu kabineta locekli Ministru prezidents var kabinetā aicināt vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministru kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidents var iecelt amatā valsts ministru. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību. Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Latvijā tiesu spriež tikai tiesa. Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 42 tiesā, kuras sadalītas trīs līmeņos – 35 rajonu (pilsētu) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa. Apvienotās Karalistes konstitūcija pieder pie nerakstītajām konstitūcijām. Lielbritānijas konstitūcija ir: gadsimtu gaitā radušos dažādu tiesību normu, konstitucionālo paražu un autoritatīvo grāmatu kopums, kas nav apveltīti ar augstāko juridisko spēku un formāli par konstitūciju nav pasludināti, faktiski nosaka Lielbritānijas sabiedriskās un valsts iekārtas pamatus. Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva, un bruņoto spēku virspavēlnieks. Saskaņā ar ASV konstitūciju ASV prezidents ir tiesīgs izveidot savu padomnieku kabinetu, kas ir federālās valdības Izpildvara, kuras pienākums ir rūpēties par ASV kongresa izdoto likumu, kurus prezidents ir tiesīgs izsludināt, ieviešanu. Prezidents ir arī tiesīgs apžēlot, saskaņā ar Senāta lēmumu slēgt līgumus, kā arī iecelt amatā federālos funkcionārus, federālos, tai skaitā augstākās tiesas, tiesnešus un vēstniekus. ASV prezidenta un citu augstāko ASV amatpersonu tiesības ir sabalansētas tā, lai neviena persona vai personu grupa nevarētu iegūt absolūto varu.
- Ārvalstu konstitucionālās tiesības
- Austrumeiropas slāvu valstu tiesības
- Publiskās un privātās tiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Publiskās un privātās tiesības
Referāts augstskolai21
-
Konstitucionālās tiesības. 2.daļa
Referāts augstskolai49
Novērtēts! -
Konstitucionālās tiesības
Referāts augstskolai10
-
Cilvēktiesības ārvalstu konstitucionālajās tiesībās
Referāts augstskolai22
Novērtēts! -
Konstitucionālās tiesības
Referāts augstskolai4