Ārvalstu investīciju piesaistīšanas problēma ir aktuāla, daudz faktoru dēļ. Pirmkārt, pēc Latvijas neatkarības pasludināšanu, mūsu ekonomika pārveidojas un līdzinās mūsdienīgai tirgus ekonomikai. Dotajā situācijā – ekonomiskais stāvoklis liek domāt par pārstrukturēšanu uz jaunus noietu tirgus, kas tieši saistīts ar ražošanas modernizēšanu, tas ir papildus investīcijas. Investīciju apklāšanas avots ir kā iekšējie, tā arī ārējas uzkrājumi. Lai sasniegtu stabila ilgtermiņa izaugšana, iekšējas investīcijas ir jānodrošina ar nacionālo uzkrājumu. Lai saglabāt iekšējo un ārējo ekonomisko līdzsvaru, - iekšējas uzkrāšanām ir jābūt 80% no investīcijām. Latvijai tādi rādījumi ir pavisam mazie, tātad, ir aktuāls jautājums par tiešo ārvalstu investīcijas piesaistīšanu, tas nozīme tādus, kas ir ieguldīti tieši Latvijas ražošanā. Ārvalstu investīcijas tiek piesaistīti visās valstīs, kā ekonomiski vajās, tā arī ekonomiski attīstītās (Tas veicina ekonomiski starptautisku sakaru attīstību un uzlabošanu).
Viena no galvenajām ekonomikas problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts. Tā pamatā ir augstais iekšzemes pieprasījums, it sevišķi, investīciju straujais pieaugums. Tā kā tekošā konta deficīts pārsvarā tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgtermiņa aizdevumiem, tā līmenis šobrīd nav uzskatāms par kritisku. Bieži vien daudziem cilvēkiem nav īsti skaidrs, kas ir tiešās ārvalstu investīcijas (tālāk tekstā TĀI), kur un kas tās investē, jo pastāv arī valsts investīcijas, privātās investīcijas, finanšu investīcijas un citi investīciju veidi
Eksperti dažkārt nepilnīgi traktē ārvalstu tiešās investīcijas, tās attiecinot, piemēram, tikai uz nerezidentu investīcijām jau esošu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā vai jaunu uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu dibināšanu. Tāpēc neatbilst patiesībai atsevišķos masu saziņas līdzekļos izskanējušais apgalvojums, ka nerezidentu tiešajām investīcijām Latvijā ir tendence samazināties.…