Artūrs Irbe jau sen vairs nav tikai viens no latviešu hokejistiem, kuram izdevies pakāpties līdz NHL meistarības aukstumiem. Viņš, lai vai kurā komandā spēlētu, vienmēr palicis latvietis un Latvijas patriots. Tas, ka šogad olimpiskajās spēlēs Turīnā tieši viņam tika uzticēts nest sarkanbaltsarkano karogu Artūra Irbes dzīvē bija viens no vissvarīgākajiem notikumiem ne tikai viņa sportiskajā karjerā!
Presē parādās izteikumi, ka Irbem pietiktu reiz to hokeju spēlēt, gadi taču nopietni...
„Kuri domā, ka man pietiktu spēlēt hokeju, varu teikt, ka ikvienam ir dota iespēja dzīvot savu dzīvi.Kamēr man ir pietiekami labi rezultāti, kamēr man vēl ir vieta tajos vārtos Latvijas izlasē un klubos, kamēr man hokejs sagādās prieku un būs panākumi, tikmēr es spēlēšu.”
Jau skolas laikā diezgan skaidri zināju, ko vēlos sasniegt un kas man ir vissvarīgākais dzīvē.
Vēstules, kad neveicas atbalstam, kad kļūst grūti, tad tikai var redzēt, kurš cilvēks tevi ir pa īstam un kurš tikai uz slavas viļņa un uz tā fona piespēlē līdzi.
Saglabātas, noliktas Amerikā noliktavā kopā ar mantām. Bērnu vēstulītes vismīļākās.
Vienmēr svarīga ir LV. Dzīve daudz mierīgāka pašlaik ir šeit, Austrijā, līdz ar to varu koncentrēties hokejam. Man nav jāuztraucas par daudzām sadzīviskām situācijām un visādiem pieprasījumiem. Es tomēr esmu hokejists, nevis kaut kas cits. Tā ir iespēja pilnvērtīgāk veltīt laiku savai profesija.
Bet manas mājās tā vai tā paliek Rīga un Latvija. Es tur atgriezīšos. Par to nebūtu jāšaubās. …
