Artura Ozola grāmata "Veclatviešu rakstu valoda"

Es izvēlējos sīkāk izpētīt Artura Ozola grāmatu „Veclatviešu rakstu valoda”, no kuras sīkāk raksturos izvēlējos pēdējās nodaļas apakšnodaļu par A. Bīlenšteinu, jo viņš minēts kā pēdējais autors veclatviešu rakstu valodā, tātad pēdējais „posms” pirms jaunlatviešu darbības, ar kuriem sācies zinātniskāks, pamatīgāks valodas izkopšanas, pētīšanas periods.
Darba mērķis ir noskaidrot šīs grāmatas uzbūves principus, saturu, nozīmīgumu un grāmatas autora viedokli par dažādiem valodniecības jautājumiem veclatviešu rakstu valodā.
Darba uzdevumi.
1.Izlasīt A. Ozola grāmatu „Veclatviešu rakstu valoda”
2.Izpētīt tās uzbūvi un saturu
3.Izpētīt sīkāk nodaļu par A. Bīlenšteinu
4. Īsumā izpētīt autora biogrāfiju, devumu valodniecības attīstībā
5.Iegūto informāciju apkopot, novērtēt to secinājumos.
A.Ozola Devums valodniecībā.
Arturs Ozols bijis izcils latviešu valodnieks. Viņš ir daudz darījis arī latviešu folkloristikas attīstīšanā, valodas un literatūras mācīšanas metodikas izstrādāšanā. Pastāv uzskats, ka viņš bijis vispusīgākais pēc kara Latvijā palikušais filologs.1
Valodniecībā viņš publicējis vairāk nekā 50 darbu un vairāk nekā 200 darbi nepublicēti palikuši autora arhīvā. 2 A. Ozols nodibinājis un izveidojis jaunu patstāvīgu valodniecības disciplīnu - latviešu literārās valodas vēsturi. Viņš izstrādājis latviešu literārās valodas vēstures programmu un pats docējis šo kursu. Viņš izvirzījis arī galvenās latviešu literārās valodas vēstures pētīšanas problēmas un metodes, iezīmējis galvenos posmus latviešu literārās valodas attīstībā. A. Ozola pētījumi par latviešu literārās valodas vēsturi galvenokārt apkopoti viņa doktora disertācijā un grāmatās "Latviešu tautasdziesmu valoda" ( 1961 ) un "Veclatviešu rakstu valoda" ( 1965). A. Ozols daudz darījis literārās valodas normas un valodas kultūras jautājumu izpētē, pētījis pareizrunas un pareizrakstības problēmas, galvenokārt jautājumu par svešvārdu izrunu un rakstību.…