Art-terapija radās pagājušā gadsimta 30.gados. Izpratne par art-terapiju atspoguļo trīs patstāvīgus virzienus: medicīnisko, sociālo, pedagoģisko.
Sākotnēji ar vārdu savienojumu art-terapija tika saprasta dažādu māksliniecisku darbību metožu izmantošana terapeitiskiem mērķiem. Pakāpeniski tika saskatītas sekojošas sakarības: terapija ar izklaidējošu ievirzi, nodarbinātības terapija (ar mērķi apmācīt slimos un atraut viņus no tiem pārdzīvojumiem, kas saistās ar slimību), darba terapija un sociālā reabilitācija.
Ja par galveno darba saturu kļūst atsevišķi mākslinieciskās darbības veidi, tad art-terapija dažreiz tiek skatīta kā atsevišķs darba terapijas novirziens.
Daži autori art-terapiju aplūko kā īpašu psihoterapijas formu, kas ir saistīta ar vizualizāciju, plastisko mākslu (akcents tiek likts uz psihoterapeita un klienta mijiedarbību), turpretim citi autori – kā alternatīvu praksi (akcents uz radošo darbību, personības harmonizāciju un vispārējo atveseļošanos).
Angliski runājošās zemēs „Art Therapy” tiek aplūkota saistībā ar tā saucamo plastisko mākslu: glezniecību, grafiku, dizainu un citām radošās darbības jomām, kurās vadošā loma ir komunikācijas vizuālajam kanālam.
Tips: mākslas terapija
Klase: jaunrades terapija (kreatīvā terapija)
Apakšklase: ekspresīvā terapija
Dzimta:
terapija ar jaunrades pašizpausmi
muzikālā terapija
spēļu terapija
dramaterapija
pasaku terapija
biblioterapija
deju terapija
ķermeņa kustību terapija
art-terapija…
