Aksels Munti būdams jauns un labs ārsts ārstēja un cīnījās ar viduslaiku slimībām.
Dr. Munte cīnījās ar nervozi sirgstošām daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras ļoti bieži iedomājās, ka ir slimas ,bet patiesībā bija veselas. Pacientēm bija garu garie stāstāmie par vecmāmiņu, krustmāti un vīramāti vai arī pilnas kabatas ar nebeidzamiem simptomu un sūdzību sarakstiem - Papīrīšu slimība kā mēdza teikt Šarko.
Visiem patika slimība –Apendicīts.
Apendicīts labākajās aprindās tolaik bija modes slimība, cerība uz apendicītu bija visu sūdzību pamatā. Visām nervozajām dāmām bija apendicīts – ja ne vēdera dobumā, tad galvā noteikti, tur tas plauka un zēla brīnišķīgi, un viņu medicīniskie padomdevēji ņēma to vērā. Tāpēc arī Dr. Munte maz pamazām sāka ļauties apendicīta straumei un ar mainīgām sekmēm ārstēja to jau daudzām pacientēm. Bet, kad paklīda baumas, ka Amerikas ķirurgi izsludinājuši pret to karagājienu un Savienotajās Valstīs visas aklās zarnas tiek grieztas laukā, apendicīta gadījumi paniski saruka. Visas modes dāmas uztraucās par savām aklajām zarnām, negribēdamas lai to viņām izgriež, viņas meklēja jaunu modes kaiti.…