Daudziem augiem ir pierakstītas ārstnieciskas un citas īpašības ar augiem dažkārt ir saistīta arī māņticība.
Vītollapainais vējmietiņš Lyhtrum salicaria spējot aizbaidīt ļaunos un nešķīstos spēkus. Tas aug upju, ezeru un dīķu krastos, kā arī mitrās pļavās, zied no jūnija līdz septembrim.
Daudz leģendu uzrakstīts par mandragoru. Pēc teiksmām tā augot soda vietās virs nāvē nosodīto trūdiem. Ja mandragoru izrokot, tā kliedzot. Tas racējam atnesot nāvi, tāpēc mandragoru esot jāpiesien melnam sunim pie astes, lai tas velk, jātaurē vai jāaizdara ausis ar vasku, lai nedzirdētu nāvējošās skaņas. Pēc ārējā izskata sakne atgādina cilvēka figūru. No tās izgrieza cilvēka figūriņas- ietina tās drēbē, guldināja, ēdināja un dzirdināja, mazgāja vīnā un glabāja kā talismanu, kas nes laimi un novērš nelaimi. Tuvinot mandragora sakni nelabā apsēstam cilvēkam, varot izdzīt dēmonus. Ārstniecībā augs lietots pret melanholiju, drudzi, astmu un klepu, kā narkoze operācijām.
Mandragora ir nakteņu dzimtas lakstaugs ar resnu un sulīgu sakni, aug- Dienvideiropā, Tuvajos Austrumos un Himalajos
Daudzās teikās stāstīts par brīnumainu ugunsziedu, kurš gadā zied tikai vienu nakti: starp papardes lapām, kuras līdzīgas ērgļa spārniem, kā spoža eglīte paceļas ziedpumpuros, kas visu laiku kustas, mirgo un lēni ceļas augšup. Pusnaktī pumpurs ar troksni atveras un parādās ugunszieds, kura gaisma izplatās tālu visapkārt. Zieda atvēršanās laikā nodārdot arī pērkons un nodrebot zeme. Kad zieds uzplaukst, tas jāieliek rētā uz rokas un neatskatoties jādodas mājās. Kam piederot papardes zieds, tam zināmi visi noslēpumi un burvības.
Ir papardes, piemēram, strauspapardes, čūskmēlītes, ķekarpapardes, kurām vismaz pēc ārējā izskata veidojas kaut kas līdzīgs ziedam.…
