Ārstniecības augi ir drogu un dažādu ārstniecisko preparātu ieguves avots. Pašlaik tie dod apmēram vienu trešdaļu no visiem medicīnas praksē lietojamiem preparātiem gan drogu un galenisko preparātu, gan arī atsevišķu iedarbīgo vielu veidā. Mūsdienu medicīnā, kas izmanto daudzus laboratorijās sintezētos preparātus, ārstniecības augu nozīme nevis samazinās, bet gluži otrādi – ar katru gadu palielinās.
Drogu ieguvei pie mums izmanto kā savvaļas augus, tā arī kultūraugus. Šos augus vispusīgi izpētījuši dažādu nozaru speciālisti, noskaidrojot tajos esošās fizioloģiski aktīvās vielas un pārbaudot to iedarbību uz dzīvnieku organismu, un tikai pēc tam Veselības aizsardzības ministrijas Farmakoloģijas komiteja atļāvusi attiecīgos ārstniecības augus lietot slimnieku ārstēšanai.
Mūsu republikas mežos, purvos, pļavās un tīrumos aug daudz ārstniecības augu. Tos pareizi ievācot un sagatavojot, iespējams iegūt augstas kvalitātes drogas. Par drogām sauc izžāvētas ārstniecības augu daļas un izdalījumus, kurus lieto ārstniecībai un profilaksei vai arī kā izejmateriālu dažādu preparātu ieguvei.
Uz pieredzes pamata cilvēki iemācījušies izmantot ārstniecībai ne tikai neindīgos, bet arī indīgos augus, lietojot tos mazās devās. Dažādu dabisko un sintētisko vielu kaitīgums ir atkarīgs galvenokārt no devas lieluma un lietošanas biežuma.
Ārstniecības augu drogas satur dažādas fizioloģiski aktīvās vielas, kas iedarbojas uz cilvēka organismu vai arī uz slimību ierosinātājiem, un tāpēc lietojamas slimību ārstēšanai vai profilaksei. Ārstniecības augos šīs vielas neuzkrājas vienmērīgi, tādēļ drogām ievāc tikai tā augu daļas, kurās attiecīgo vielu koncentrācija ir vislielākā. Svarīgākās fizioloģiski aktīvo vielu grupas augos ir alkaloīdi, glikozīdi, flavonoīdi, ogļhidrāti, miecvielas, saponīni, eļļas un ēteriskās eļļas, vitamīni, olbaltumvielas, fermenti, minerālvielas u. c.
Ievākšanas laiks katram augam ir atšķirīgs un atkarīgs no aktīvo vielu sastāva un daudzuma. Augos fizioloģiski aktīvās vielas veidojas un uzkrājas noteiktos auga attīstības periodos. Drogās jācenšas saglabāt visas ārstniecības augos esošās vielas. Lai to panāktu, jāsagatavo un jāizžāvē, jo tikai nelielu daļu augu izmanto svaigā veidā. Vācot augu virszemes daļas, jāraugās, lai uz tām nebūtu lieka mitruma, rasas, kas sekmē drogu bojāšanos. Augu virszemes daļas jāvāc dienas vidū, sausā laikā, pēc rasas nožūšanas. Augu pazemes orgānus ( saknes, sakneņus, sīpolus, gumus), kurus pēc izrakšanas jāmazgā, var ievākt arī mitrā laikā. …