Ārsta un pacienta attiecības

Ievads
Par pacientu cilvēks kļūst tikai tad, kad tiek apmeklēts ārsts un ārsts apņemas viņu ārstēt. Tad, kad cilvēks dodas pie ārsta, rodas šo divu personu attiecības. Pacienta un ārsta attiecības. Tās nav jaunas attiecības, tās ir attiecības, kas pastāvējušas, kamēr pastāvējusi sabiedrība. Pacienta un ārsta attiecībām ir vairāk nekā divtūkstoš gadu gara vēsture, un laika gaitā šajā saskarsmē parādījušās daudz jaunas nianses. Attiecības „pacients un ārsts”, tādā izpratnē, kā tās saprotam šodien, ir pavisam nesens atklājums. Vēl pirms 200 gadiem ārsti bija nelielas aristokrātu un buržuāzijas elites rīcībā, bet lielais vairums iedzīvotāju ārstējās ar tautas līdzekļiem. Atzīstami, ka mūsu gadsimta sākumā Latvijā pacienti, pateicoties informācijas tehnoloģijas attīstībai, kļūst arvien izglītotāki un prasīgāki, arvien biežāk cīnās par savām tiesībā, meklē informāciju, veido sabiedriskās organizācijas. Līdz ar to arī saruna ar pacientiem kā ārstēšanas procesa dalībniekiem ir kļuvusi daudzos gadījumos dziļāka un argumentētāka. Tēma „pacienta un ārsta attiecības” tika izvēle tāpēc, ka cilvēkam, gan kā pacientiem, gan kā ārstam tās ir ļoti svarīgas, jo dzīves laikā ar ārstiem kā pacientam nākas sastapties diezgan bieži gan savas slimības gadījumā, gan savu tuvinieku un draugu slimības gadījumos. Kā rakstīt žurnālā „Mēs & diabēts”, pēc veiktā pētījuma par ārstu un pacientu attiecībām –„Attiecības ar ārstu pēc to nozīmības ierindojas tūlīt ar attiecībām ar ģimenes locekļiem. Attiecības ar garīgās dzīves pārraudzītājiem un aptiekāriem tika vērtētas kā mazāk svarīgas.”[12]…