Nobeigums
Mūsdienās ir mainījusies personu sapratne par ārsta profesiju, par ārsta pienākumu un tiesību būtību un nozīmi ārstniecībā, mainījusies uztvere par ārsta brīvību savā profesionālajā darbībā. Mūsdienās ārsts savā profesionālajā darbībā ir brīvs, piemēram, ārstam izvēloties ārstniecības izvēli pacientu veselības labā, vai realizējot savu izglītošanos un prasmju pilnveidi. Ārstam, esot savā profesionālajā darbībā brīvam, ir gan tiesības, gan pienākumi, pamatojoties uz to, ka mūsdienās ārsta pilnīga vara pār pacientu un visatļautība ārstniecībā bez ierobežojumiem un atbildības nav iespējama un pieļaujama. Ārsta profesionālā darbība ir stingri un detalizēti reglamentēta.
Ārsts savā profesionālajā darbībā ir brīvs, taču nereti to realizēt ir problemātiski. Sniedzot un realizējot veselības aprūpi, ārstam ārstniecībā ir nepieciešams ievērot individuālu pieeju katram no saviem pacientiem. Piemēram, ārstam ir jābūt izvēles iespējām izvēlēties katram no pacientiem piemērotāko medikamentu, tas ir, zāļu izvēli, kas ir atbilstoša katra pacienta individuālajam veselības stāvoklim un tā īpatnībām, taču to realizēt ir problemātiski, ja ārstam ir pienākums attiecīgos gadījumos norādīt tikai zāļu vispārīgo nosaukumu receptēs pacientiem. Arīdzan ārstam īstenot savu profesionālo brīvību ir apgrūtinoši, ja nav iespējas veikt valsts finansētu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu savam pacientam gadījumos, kad ārstniecības iestādei, ar kuru ārsts ir darba tiesiskajās attiecībās, ir pārsniegts konkrētais limits, proti, ‘’kvotas’’. Ārsta profesionālā brīvība paredz arī ārstam regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, nemitīgu izglītošanos savā profesijā un specialitātē, pilnveidot un īstenot akadēmiski iegūtās zināšanas studijās augstskolā, taču to nereti ārstiem ir problemātiski realizēt dažādu apsvērumu dēļ, piemēram, profesionālās pilnveides kursi un konferences ir jāapmaksā pašiem ārstiem, ko nereti īstenot nav iespējams.
…
