Ārpustiesas represīvie orgāni un to darbība PSRS

„Totalitārisms uzdrošinājās iznīcināt tiesības uz personības brīvību tādā pakāpē, kā nekad iepriekš neviens pat nevarēja iedomāties. Ir svarīgi apzināties, ka totalitārisma kontrole pār domām seko ne tikai aizlieguma mērķim ,bet arī liedz rast konstruktīvu risinājumu. Tiek liegts ne tikai izpaust domas, bet arī liegts domāt, tādejādi nosakot – par ko tieši jādomā .Personība tiek izolēta no ārpasaules tik lielā mērā, cik vien tas ir iespējams, tādejādi iesprostojot to mākslīgā vidē un atņemot tai visas izaugsmes iespējas. Totalitāriski noskaņota valsts cenšas kontrolēt domas un jūtas tik pat spēcīgi, kā kontrolēt rīcību.”1
Šī totalitārisma režīmā kā neatņemama sastāvdaļa tika izveidoti ārpustiesas represīvie orgāni, kuri pakļaujoties šīm režīmam tika vadīti „no augšas „ un tiem tika dotas rīcības brīvība bez izmeklēšanas darbībām, likuma un tiesas piespriest sava režīma „ienaidniekiem „visnežēlīgākos spīdzināšanas metodes, nāves sodus un izsūtījumus . Terors un baiļu iedvešana cilvēkos ne tikai pret iespējamiem ienaidniekiem, bet arī pārējiem iedzīvotājiem bija normāls ikdienišķs un pāraudzināšanas instruments.
Savā darbā es izdarīšu dažādus skatījumus par ārpustiesas represijas orgānu izveidošanos un to vispārējām metodēm, kā arī to darbību paša režīma iekšienē un izdarīšu akcentu par šo orgānu darbībām Latvijā. Jo ,lai analizētu šo orgānu darbības PSRS laikā ir jāielūkojas to izveidošanas pirmsākumā, kas sniegs turpmāko skatījumu kā ārpustiesas represijas orgāni ar katru tā pastāvēšanas laiku kļuva arvien nežēlīgāki un asinskārāki un ar noteiktu mērķi ,iznīcināt jebkuru cilvēku savā ceļā izmantojot laupīšanas un sirošanas metodes.…