Arodbiedrība ir organizācija, kas ir apvienojusi kopā darbiniekus un kuras primārie mērķi ir uzlabot finansiālos un nefinansiālos darbinieku nodarbinātības apstākļus starp to biedriem. Arodbiedrību pārstāvošā vadība kaulējas ar darba devējiem, aizstāvot arodbiedrības biedru interese, un vienojas par darba līgumiem un citiem nosacījumiem. Līgums var iekļaut vienošanos par algām, darba nosacījumiem, sūdzību procedūrām, politisko aizsardzību, virsstundām, pamatizaugsmi, atlaišanas nosacījumiem un paaugstināšanu, sociālajiem labumiem, darba vietas drošību un politiku. Vienošanās ir saistoša darba devējiem un ņēmējiem, kā arī dažreiz citiem nearodbiedrību pārstāvjiem. Šīs organizācijas var pārstāvēt nodarbinātos, profesionāļus, bijušos nodarbinātos un bezdarbniekus. Būdamas lielas kolektīvas organizācijas, demokrātiskās valstīs arodbiedrības bieži ir arī politisks spēks. Tādējādi bieži šādas arodbiedrības izmanto politiskos procesus, lai sasniegtu savus mērķus, ko nevarētu iegūt ar parasto kolektīvo arodbiedrību aktivitātēm. [9.]
Kolektīvā līgumu slēgšana ir process, kad darba ņēmēji satiekas ar darba devēju, lai apspriestu ar darba apstākļiem saistītos jautājumus. Vairākās valstīs darbaspēka un nodarbinātības likumdošana nosaka šo procesu tīri likumdošanas līmenī (Austrijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Beļģijā u.c.), un vienošanās notiek vispār valstiskā līmenī starp nacionālo darbaspēka arodbiedrību un darba devēju organizācijām. Koplīgums ir darbaspēka līgums starp darba devējiem un vienu vai vairākām arodbiedrībām, kas atrunā tādus darba nosacījums kā alga, darba laiks, apstākļi, sūdzību procedūras, arodbiedrību lomu utt. [9.]
Arodbiedrību klasifikācijas veidi:
1. Amatu arodbiedrības – apvieno darbiniekus noteiktā industrijā, kas ieņem noteiktu amatu.
2. Vispārējā arodbiedrība – pārstāv darbiniekus no visām industrijām un uzņēmumiem.
3. Industriālā arodbiedrība – apvieno darbiniekus no vienas industrijas neatkarīgi no to ieņemamā amata. [9.]…
Arodbiedrību mērķis ir nodrošināt sociālo dialogu, darba koplīgumu slēgšanu, pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām, panākt viņu ienākumu nepārtrauktu pieaugumu, darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo garantiju nodrošināšanu, kas veicinātu personības brīvu un vispusīgu attīstību. Studiju darbā galvenā uzmanība pievērsta arodbiedrību darbības izpētei un to lomas noteikšanai Latvijas valsts ekonomikas un darba tirgus veidošanai, kā arī salīdzināšanai ar citām ES valstīm. Pētījuma objekts arodbiedrības Latvijā. Latvijā attieksme pret arodbiedrībām ir ļoti dažāda, tās arī savstarpēji atšķiras. Arodbiedrības piedāvā drošību un ļauj izjust savu kolēģu atbalstošo plecu. Darba devēja skatījumā ideāls darbinieks ir tāds, kas strādā 24 stundas diennaktī 365 dienas gadā un pēc algas nenāk, savukārt darbinieki sapņo par darbu, kurā ir brīvs režīms, var darīt tikai to, kas patīk un regulāri saņemt algu. Arodbiedrība savukārt cenšas starp šiem galējiem uzskatiem, rosinot dialogu, atrast vidusceļu. Arodbiedrību kustība gan Latvijā gan Eiropas Savienības (ES) valstīs pastāv jau kopš seniem laikiem. Mainoties ekonomiskajām situācijām valstī dažādos laika posmos tai ir bijusi dažāda loma. Latvijā pēc neatkarības atgūšanas 16 gadu laikā situācija darba tirgū ir radikāli mainījusies. Ekonomikas struktūras izmaiņa Latvijā ir ietekmējusi situāciju nodarbinātības jomā. Makroekonomiskās izmaiņas, ieskaitot produkcijas samazināšanos, izraisīja bezdarba līmeņa paaugstināšanos. Notika pāreja uz darba tirgu, kas bija saistīta ar tiešākām tirgus attiecībām. Darba ņēmēji tagad ir sociāli aizsargāti no valsts patvaļas, bet pastāv vēl otrs “bieds” – šis bieds ir darba devējs, kurš tirgus izmaiņu gadījumā, nerēķinoties ar strādājošiem, var veikt masveida strādājošo atlaišanu. Tātad brīvā tirgus sistēmā ir nepieciešama institūcija, kas aizsargā darba ņēmēju no tirgus ietekmes. Šādas institūcijas ir strādājošo arodbiedrības, kas parasti apvieno noteiktas profesijas vai uzņēmuma darbiniekus. Kopš Latvijas iestāšanās ES, tā kļuvusi par neatņemamu ES sastāvdaļu, pārņemot tās pieredzi dažādu jautājumu risināšanā, tostarp arī organizāciju darbībā, starp kurām būtiska loma ir arī arodbiedrībām kā darba ņēmēju intereses aizstāvošām organizācijām. Darba mērķis ir izpētīt arodbiedrības nozīmi Latvijas darba tirgū, lai izdarītu secinājumus.
- Arodbiedrības, to loma darba tirgū
- Darba tirgus īpatnības Latvijā
- Darba tirgus un darba alga. Arodbiedrības loma darbaspēka tirgū
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Darba tirgus īpatnības Latvijā
Referāts augstskolai7
-
Darba tirgus un darba alga. Arodbiedrības loma darbaspēka tirgū
Referāts augstskolai26
-
Arodbiedrību iespējamā loma Latvijas darba tirgū
Referāts augstskolai10
-
Banku loma vērtspapīru tirgū Latvijā
Referāts augstskolai22
-
Pieprasījums un piedāvājums darba tirgū
Referāts augstskolai12