Ilgu laiku Armēnijas politiskā elite īstenoja daudzdimensionālu ārpolitiku, kas ieguva komplementārisma nosaukumu un nozīmēja daudzpusēju mijiedarbību ar jebkuriem spēku centriem, kurus Armēnijas gadījumā pārstāvēja Krievija un Rietumi. Vienmērīgi sabalansētai partnerībai bija jāapmierina gan valdošo grupu iekšējās intereses un tiekšanās drošības jomā, gan jānodrošina Armēnijas ārpolitiskais līdzsvars. No vienas puses, Armēnija balstījās uz mijiedarbību ar Krieviju, kas nodrošināja viņai lielu preču noieta tirgu, eksportēja gāzi pa pievilcīgām cenām, atbalstīja valsts politisko vadību, kā arī nodrošināja tai ieroču piegādes, garantēja teritoriālo integritāti, pateicoties Armēnijas dalībai Kolektīvās Drošības Līguma Organizācijā (KDLO) un militārās bāzes pastāvēšanai Armēnijas teritorijā. No otras puses bija Eiropas Savienība, kas arī atvēra piekļuvi tās liberālajiem tirgiem, palīdzēja veikt politiskās un ekonomiskās reformas un pat plānoja 2013. gada novembrī parakstīt Asociācijas Nolīgumu ar Armēniju, kas veidotu pamatu Armēnijas integrācijai ES un ieviestu brīvās tirdzniecības režīmu ar Eiropas valstīm, parakstot caur DCFTA parakstīšanu. Tomēr 2013. gada septembrī pieņemtais lēmums par Armēnijas integrācijas uzsākšanu Eirāzijas ekonomiskajā savienībā (EES) radīja stingru nelīdzsvarotību Armēnijas ārpolitikā.
Armēnijas tuvināšanās ar Krieviju un tās integrācijas struktūrām, kas sākās pēc lēmuma pieņemšanas par integrāciju EES, negatīvi ietekmēja Armēnijas attiecības ar Rietumvalstīm, kas tagad uzskatīja Armēniju par Krievijas potenciālu sabiedroto, kas nespēj pieņemt kādus suverēnus lēmumus, kas varētu veicināt dialoga atsākšanu ar Rietumiem. Neskatoties uz to, pēc kara ar Azerbaidžānu 2016. gadā Armēnijas ārpolitikā ir novērotas noteiktas tendences, kas liecina par Armēnijas politiskās vadības integrācijas mijiedarbības ar EES un ar Krieviju skaidru pārskatīšanu. Piemēram, 2017. gada decembrī Armēnija un Eiropas Savienība parakstīja Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu (CEPA), kas de facto rediģēta Asociācijas nolīguma politiskās sastāvdaļas versijā; būtiski pieauga ekonomiskā kooperācija ar Gruziju, Ķīnu, Irānu un Eiropas valstīm; pēdējo četru gadu garumā tiek veikts aktīvs dialogs ar Irānu par dabasgāzes piegāžu palielināšanu. Turklāt 2018. gada aprīlī-maijā Armēnijā notika Samta revolūcija, kuras rezultātā mainījās politiskā elite, kas tomēr neizraisīja būtiskas izmaiņas Armēnijas ārpolitiskajā diskursā.
