ANOTĀCIJA
Darbā ir aplūkota tehnisko rezervju aprēķināšanas problēma auto apdrošināšanā. Tiek aplūkotas vairākas praksē lietotas metodes šo rezervju aprēķināšanai. Tiek piedāvāts šajos aprēķinos izmantot ARIMA modeļus. Ir dots neliels ieskats datorprogrammu paketes WinRATS iespējās, novērtējot ARIMA modeļus. Nobeigumā visas metodes tiek salīdzinātas, izmantojot vienu konkrētu piemēru.
IEVADS
Katru gadu apdrošināšanas kompānijām savs finansu gads jāslēdz 31. decembrī. Tas rada nopietnas problēmas, jo katrā laika momentā var būt daudzas vēl neiesniegtas prasības un nozīmīgas naudas summas var palikt ārpus rezervju prognozēm.
Dažas prasības kompānijai vēl nav pieteiktas tāpēc, ka tas ir noticis pašās gada beigās. Tās ir I.B.N.R. (incurred but not reported) prasības.
Dažas prasības vēl nav apmaksātas. Tas biežāk ir gadījumos, kad jākompensē miesas bojājumi. Lielākās summas parasti tiek izmaksātas par ceļu satiksmes negadījumos gūtajiem zaudējumiem kā kompensācija par ilgstošu darba nespēju. Lai uzzinātu kopējās apdrošināšanas izmaksas par šādiem negadījumiem, apdrošinātājam jāsagaida līguma termiņa beigas (traumas reizēm dzīst ļoti ilgi), lai eksperti varētu noteikt atbildības pakāpi un lai tiesa varētu noteikt zaudējumu summu. Arī prasību apmaksa var ilgt vairākus gadus. Lielākā aizkavēšanās parasti ir nopietnāko prasību gadījumā. Summas, kuras vēl nav izmaksātas un ir jārezervē, ir ļoti lielas. Kompānijas maksājumu likmju izpēte var, piemēram, uzrādīt tikai trešo daļu no kopējām prasību izmaksām sākotnējā gada ietvaros, apmēram 29% otrā gada laikā, 13% trešā gada laikā, 8% ceturtā gada laikā, u.t.t. Kad ir pagājuši 10 gadi, var izrādīties, ka 3.7% no prasību summas vēl joprojām nav izmaksātas. Miesas bojājumi, kas ir tikai desmitā daļa no prasību skaita, var izmaksāt ap 60% no kopējām prasību summām, bet aprēķināti kā 90% no rezervēm.
Rezervējamā naudas summa ir cieši saistīta ar prasību prognozēm. Tā, piemēram, var trīs reizes pārsniegt kompānijas ikgadējos ienākumus. Tā pat niecīgākais nepieciešamais novērtējums var slēpt sevī dramatisku efektu kompānijas rezultātu pārapdrošināšanā. Ja gadījumā kompānijas ikgadadējais ienākums ir 30 miljoni, kamēr prasību prognozes ir ap 3000 miljoniem un ja prognozes ir novērtētas tikai 2% par zemu, jādeklarē 30 miljonu deficīts. Šī kļūda var nākt gaismā tikai pēc vairākiem gadiem, pēc gūtās peļņas paziņošanas un dividenžu izmaksas.
…
