Aristotelis dzimis Trāķijas pilsētā (384.–322. p.m.ē.), viņa tēvs bija Maķedonijas valdnieka Amintas III galma ārsts. Bērnībā Aristotelis bieži rotaļājās kopā ar nākamo valdnieku Filipu, Aleksandra Lielā tēvu [2.]. Sakari ar valdnieka ģimeni saglabājās gandrīz visu Aristoteļa mūžu, jo, kad vēlāk paaugās Filipa dēls Aleksandrs (viņš vēsturē plašāk pazīstams kā Maķedonijas Aleksandrs), Aristotelis kļuva par viņa audzinātāju. 15 gadu vecumā Aristotelis zaudēja abus vecākus un nonāca aizbildņa apgādībā. 17 gadu vecumā viņš devās mācīties uz vienu no ievērojamākiem grieķu kultūras centriem – Atēnām. Atēnās tajā laikā darbojās Platona Akadēmija. Kad tajā ieradās Aristotelis, Platona paša tur nebija, viņš bija devies uz Sirakūzām. Aristotelis sāka mācības pie Platona skolniekiem, bet, kad vairāk nekā pēc gada atgriezās skolas dibinātājs, - pie viņa paša. Aristotelis pievienojās Akadēmijas klausītāju pulkam un sākumā kā skolnieks, bet vēlāk kā skolotājs pavadīja tajā 20 gadus. Filozofijas vēsturnieki mēdz apbrīnot šo unikālo gadījumu, kad tik ilgi līdzās spējušas strādāt divas izcili talantīgas personības.…