Secinājumi.
Kopīgais un atšķirīgais abiem filozofiem ir gan līdzīgs, gan atšķirīgs. Platons savu valsts modeli izstrādāja un izanalizēja līdz sīkumiem, kurā divām valdošajam kārtām jāatsakās no ģimenes un privātīpašuma, stingri programmētas audzināšanas un izglītības. Tautas masa ir jānodod politiskajā audzināšanā, jo tā sabiedrība un vara izvairīsies no krāpšanas. Bet Aristotelis atkal bija pārliecināts, ka šādā iekārtā cilvēka daba ir novērtēta nereāli un ka tajā tiktu apspiestas elementāras cilvēciskas motivācijas. Platons uzskata, ka saime ir valsts, bet Aristotelis uzskata, ka saime ir tikai neliels valsts elements.
Tomēr, visādā ziņā šie filozofi ir pat ļ līdzīgi, lai gan viņiem ir daudz atšķirīgā. Viņi par galveno atzīst tikumību. Abi par galveno uzskata likumus. Sabiedrību arī viņi sadala, Platons uzskata, ka sabiedrībai ir jābūt vienotai, bet Aristotelis to sadala šķirās.
Uzskatu, īsti nevar saprast vai hipotēze ir pierādīta, jo cik līdzīgi viņi spriež par ētiskajām normām, abiem svarīgs faktors ir tikumība un brīvība, tik atšķirīgi par politiku. Kaut gan arī tur var ieraudzīt līdzīgus domu graudus. Grūti ir spriest cik atšķirīgi šie filozofi ir, jo tomēr viens bija otrs skolotājs. Ja vienā jautājumā viņi vien otram nepiekrīt, tad nākamajā jau spriež līdzīgi. Tāpēc nevajag nodalīt viņus vienu no otra, jo viņi tāpat, kā ētika papildina politiku, tā Platons papildina Aristoteli un otrādi.
…