Aristotelis "Nikomaha ētika"

Baudas nozīme un loma cilvēka dzīvē
Nikomaha ētikas 10. grāmatas „Par baudu” pirmajā sadaļā tiek stāstīts par baudas nozīmi un lomu cilvēka dzīvē. Bauda cilvēka dabai ir sevišķi raksturīga. Tā ir kā virziena rādītājs. Cilvēkiem nav vienotu domu par baudu: dažiem tā ir labums, citiem gluži pretēji – ļaunums. Daļai tā ir viņu pārliecība, savukārt daļa tām vergo.
Manuprāt, bauda var būt gan labums, gan ļaunums, jo ļoti svarīgi teicoties pēc tām un tām nododoties ir ievērot mērenību. Pārāk liela nodošanās baudām var kļūt pat par iznīcinošu ļaunumu.
Uzskati par baudu un ciešanām
Šajā sadaļā tiek iztirzāti dažādi uzskati par baudu un ciešanām. Edokss uzskatīja, ka bauda ir labums, jo pēc tās tiecas gan saprātīgas, gan arī nesaprātīgas būtnes, jo tas, kas visiem ir labums un uz ko visi tiecas ir labums pats par sevi. Visi izvairās no ciešanām, tātad pretējais ir vēlams. Tā kā neviens nejautā, kādēļ viņš jūt baudu vai prieku, bauda ir vēlama pati par sevi. Papildinādama ikvienu labumu, bauda padara šo labumu vēl vairāk vēlamu. Labuma vērtība pieaug tikai tad, ja tas tiek papildināts ar labumu. Katrs labums, papildināts ar citu labumu, ir vairāk vēlams kā viens pats. Savukārt Platons uzskatīja, ka bauda nav labums, jo patīkama dzīve, papildināta ar gudrību, ir vairāk vēlama nekā bez gudrības, bet bauda ir vēlama pati par sevi. No tā var secināt, ka par labumu nav uzskatāms arī nekas tāds, kas kļūst vairāk vēlams tad, ja to papildina vēl kāds labums.…