Draudzība – dots pret dotu
Aristotelis 9. grāmatas 1. sadaļā ir centies parādīt, ka visbiežāk draudzība pastāv uz abpusēja labuma pamata, kad viens vai abi no draugiem vēlas no otra iegūt kādus fiziskus vai garīgus labumus. Tomēr „[...] noturīga ir tā raksturu draudzība, kas pastāv pašas draudzības dēļ.”. Arī es esmu novērojusi šādu cilvēku tieksmi veidot savstarpējās attiecības, balstoties uz uzskatu, ka no tām ir kaut kas jāiegūst sev, jo citādāk šādai draudzībai nav jēgas. Tomēr uzskatu, ka visveiksmīgākā draudzība izveidojas tad, ja vienam no otra nav nepieciešami kādi konkrēti fiziski vai garīgi labumi.
Atlīdzināšanas pamatprincipi
Man īpaši iepatikās Aristoteļa vārdi 2. grāmatas sadaļā: „[...]visiem nav jāatlīdzina vienmēr ar to pašu”. Viņš cenšas pateikt, ka, lai arī vienmēr vajag atdot parādu un atdarīt ar labu savam labdarim, tomēr vajag izspriest, vai konkrētajā situācijā tas būs piemēroti un adekvāti. Es uzskatu, ka to ir ļoti grūti izspriest un tas prasa neatlaidīgu un grūtu darbu, lai spētu pareizi novērtēt katru situāciju. Manuprāt, jo lielāka ir dzīves pieredze, jo vieglāk šādus spriedumus ir veikt.…