Aristoteļa "Nikomaha ētika" IX grāmatas "Draudzība" analīze un secinājumi

1.Vērtības mērs
Par kopīgu mērauklu Aristotelis uzskata naudu, jo ar to var visu samērot un salīdzināt. Noturīga ir tāda draudzība, kas pastāv pašas draudzības dēļ. Ja attiecību vērtība tiek izteikta naudā, tad tā nav draudzība. Patiesa draudzība tiek balstīta uz tikumību, un palīdzība tiek atlīdzināta iespēju robežās, kas ir pietiekami, jo pilnīgi līdzvērtīga atlīdzinājuma neeksistē.
Sabiedrību veido cilvēki un pilnveido cilvēku raksturi, atšķirīga vērtību, ideālu un tikumības izpratne, taču mūs visus vieno tieksme pēc labklājības. Visus cilvēkus vieno kopīgs mērķis, taču ceļš pie tā katram ir savs. Ceļā uz labklājību cilvēks nedrīkst pārkāpt morāles vadošās idejas, no kurām es īpaši izceļu vienu: laimīgs nav tas, kam daudz, bet, kam diezgan.
2.Dots dotam atdodas
Dažreiz ir grūti izšķirties, kam drīzāk ir jāizpalīdz. Aristotelis uzskata, ka drīzāk ir jāatlīdzina labs darbs, nekā jācenšas izpatikt biedram, taču vispirms ir jāatdod parāds. Mēs esam vecāku parādnieki, jo viņi ir cēlonis un pamats mūsu esībai. Aristotelis atzīst, ka otram jāatlīdzina tā, kā tas kuro reizi ir piederīgi vai pienācīgi, taču ar svešiem cilvēkiem to ir grūtāk noteikt. Aristotelis aicina mēģināt novilkt precīzas robežas, bet noteikti neatteikties no palīdzības sniegšanas svešajiem.…