Aristotelis savā X grāmatas 1. sadaļā īsi norāda visa darba saturu, sadalot to 3 galvenajās daļās:
Bauda un ciešanas – virziena rādītāji;
Bauda- labums vai ļaunums;
Spriedumiem par baudu jāatbilst rīcībai
Baudām un ciešanām ir liela nozīme jaunatnes audzināšanā. Sajūtot baudu, cilvēks to atceras un kaut kad nākotnē šo darbību cenšas atkārtot, savukārt sajūtot ciešanas, viņš no tām nākotnē centīsies izvairīties.
Aristotelis norāda uz to, ka par baudu kā par labumu vai ļaunumu ir pretrunīgi viedokļi, kurus ir svarīgi iztirzāt, lai nonāktu pie pareiziem spriedumiem. Aristotelis skaidri norāda, ka daudzu izteiktie spriedumi par baudas pieskaitīšanu ļaunumiem, kas varētu virzīt uz ciešanām tādā veidā sasniedzot vidu, varētu būt aplami.
Aristotelis izdara secinājumu, ka spriedumi attiecībā par afektiem ir mazāk pārliecinoši nekā darbi. Daudzi gadījumi pierāda, ka cilvēki runā savādāk, nekā tas atspoguļojas viņu rīcībā. Tas noved pie tā, ka netiek ņemta vērā spriedumos esošā patiesība. Tāpēc ir vērtīgi patiesi spriedumi, kas noder gan zināšanai, gan dzīvei.
Izanalizējot Aristoteļa X grāmatas 1. sadaļu es nonācu pie secinājuma, ka pamatā viņa spriedumi par baudu kā tādu atbilst mūsdienām. Cilvēki tiecas pēc baudām, atkārtojot darbības, kas tādu sagādājušas un izvairās no tām, kas viņiem nestu ciešanas. Arī es uzskatu, ka apgalvojumi par baudas pieskaitīšanu ļaunumiem varētu būt aplami, jo cilvēki ir tendēti uz labāku un patīkamāku dzīvi.
Šajā sadaļā Aristotelis apraksta Eudoksa uzskatus par baudu kā labumu un Platona uzskatus, kas šādu apgalvojumu, ka bauda ir labums, noraida. Pēc Eudoksa teorijas bauda ir labums pats par sevi. Savukārt Aristotelis atzīst baudu kā vienu no labumiem, uzskatot, ka labuma vērtība pieaug tikai tad, ja tas tiek papildināts ar citu labumu, taču tas nepadara baudu lielāku kā jebkuru citu labumu. Tieši šāds secinājums ir par pamatu Platona uzskatam, kas noraida baudu kā labumu.
Ņemot vērā, ka ir pretrunīgi viedokļi par baudu kā par labumu un ļaunumu, Aristotelis nodefinē ciešanas kā ļaunumu, norādot, ka ļaunumam pretstats var būt cits ļaunums, tātad cilvēks vienu no tiem izvēlas kā labumu.…
