Aristotelis dzimis 384. gadā p.m.ē. Stagīrā (Trāķijā). Viņa tēvs bija Maķedonijas valdnieka Aminta II ārsts. Aristoteļa bērnība līdz ar to galvenokārt aizritēja Maķedonijas galvaspilsētā Pellā. Viens no viņa rotaļu biedriem bija Aminta dēls – nākamais Maķedonijas valdnieks Filips II. 15 gadu vecumā nomira Aristoteļa vecāki. Tālākās rūpes par audzināšanu uzņēmās māsas vīrs Proksens, kurš dzīvoja Stagīrā [7.20].
17 gadu vecumā Aristotelis devās uz Atēnām un iestājās Platona nodibinātajā Akadēmijā. Tur viņš pavadīja apmēram divdesmit gadus - sākumā kā skolnieks, bet vēlāk kā skolotājs [7.38]. Abu domātāju attiecībās valdīja dziļa cieņa. Platons esot Aristoteli dēvējis par savas skolas “prātu”, bet Aristotelis esot teicis, ka sliktiem cilvēkiem nevajadzētu ļaut pat slavēt Platonu. Tomēr vairākos teorētiskos jautājumos abu filozofu nostāja atšķīrās [1.6.]. Pēc Platona nāves 347. gadā p.m.ē. Aristotelis devās uz Mazāzijas pilsētu Asosu, kuras tirāns Hermijs bija viņa draugs, pavadīja tajā trīs gadus, apprecējās ar tirāna radinieci Pifiadu, un viņiem piedzima meita – Pifiada jaunākā. Pēc tirāna nogalināšanas Aristotelis lika uzcelt Delfos pieminekli un iekalt tajā paša sacerētu dzejoli, kurā slavēja Hermeja vīrišķību. Ap 344. gadu p.m.ē. izcilais domātājs dzīvoja Mitilēnā Lesbas salā, kur turpināja nodarboties ar zinātni, īpaši ar jūras dzīvnieku pētījumiem. 343. – 339. gadu p.m.ē Aristotelis atkal dzīvoja Maķedonijā, kur pēc valdnieka Filipa lūguma audzināja un izglītoja viņa dēlu Aleksandru (vēsturē pazīstams kā Maķedonijas Aleksandrs). Pēc tam 339. gadā p.m.ē. Aristotelis atkal pārcēlās uz Stagīru. 338.gadā p.m.ē. Maķedonija pakļāva Grieķiju, bet 336.gadā p.m.ē. tika nogalināts valdnieks Filips un viņa vietā stājās Aleksandrs. Šajā laikā Aristotelis atgriezās Atēnās.
…
