Arhitektūras stili Vecrīgā

19.gs. arhitektūra Vecrīgā saistās arī ar zināmām pārmaiņām. 17.-18.gs. tika celtas noliktavas, bet 19. gs. vidū un beigās lielāko daļu no pilsētas noliktavām nojauca vai kapitāli pārbūvēja. 19. gs. beigās tika uzcelts jauns noliktavu rajons - sarkanie spīķeri. Šajā laikā Vecrīgā aizliedza iekārtot jaunas noliktavas. Daļu veco noliktavu pārbūvēja par dzīvojamajām ēkām, vēl tagad ēku zelmiņos var redzēt senās paceļamās ierīces. Tomēr bija vienas noliktavas, kuras Vecpilsētā uzcēla arī 19.gs. pirmajā pusē. Tas bija 1832. gadā uzceltais Arsenāls un tā sauktās mazās noliktavas. Arsenāls bija vērsts pret Jēkaba laukumu un kalpoja kā lielā muitas noliktava. Mazās noliktavas uzcēla Jēkaba ielā 1828.-1832. gadā Arsenāls un muitas noliktavas atšķiras no pārējās Vecrīgas arhitektūras ar savu izteikto horizontālismu.
Vecpilsētas arhitektūra iezīmējās arī ar jaunu sabiedrisko ēku celtniecību, kas ļoti atšķīrās no dzīvojamo ēku apbūves, piemēram, jaunu ģilžu ēku celtniecība, jaunā Bruņniecības nama celtniecība (tagad – Saeimas ēka) kas tika būvētas, pārveidojot vecās ēkas. Šī tendence saglabājās visu 19.gs. - jaunas sabiedriskās ēkas celt veco ēku vietā.
20.gadsimtā centās neizjaukt jau izveidojušos vēsturisko apbūvi un necelt ēkas, kas augstākas par sešiem stāviem. Vienas no nozīmīgākajām pārmaiņām Vecrīgas arhitektūrā sākās 20.gs. 30 gados, kad tika izstrādāts Vecrīgas rekonstrukcijas plāns, kā rezultātā tika uzcelta Finansu ministrijas ēka, Armijas ekonomiskais veikals(Tagad - Galerija Centrs). Celts neoeklektismā. …