Nobeigums
Romieši radīja jaunu arhitektūras stilu, kas bija unikāls ar jau arhitektūras pasaulē pastāvošu elementu pilnvērtīgāku pielietošanu. Ņemot vērā, ka romieši balstījās uz grieķu arhitektūrā jau esošiem pamatiem, arhitektiem šos būvniecības paņēmienus sanāca produktīvi izmantot un pilnveidot, procesā nepazudinot jau rakstītos likumus. Romieši savā ikdienā šos pamatus efektīvi izmantoja – paralēli tiem esot estētiskiem un ēku dekoratīvi papildinošiem. Arkas, velves veidojošas arkas un kupoli – šiem elementiem romiešu arhitekti piešķīra košāku nozīmi būvniecības sfērā, arhitekti iemācījās tos izmantot gaumīgi un ar domu – tie atdzīvināja ēku.
Skatoties uz dzīvojamo māju celtniecības pusi, var spriest, ka pārlieku liela dekorēšana, tēlniecība un piesātinātība nav tikusi izmantota – pat aristokrātu mājokļu un villu dekorēšanā. Skaistums ticis izrēķināts, lai dekoratīvie elementi būtu savstarpēji veiksmīgi izvēlēti un proporcionāli. Svarīgi bijis saglabāt arī ēku praktisko pusi, proti, lai celtne nezaudētu savu sākotnējo funkcionalitāti un kalpotu savam mērķim. Skaistā dzīvojamo māju puse – dārzi, kur siltā laikā pusdienoja, kas komplimentēja ēku.
Tēlniecības elementi Romas arhitektūrā parādās salīdzinoši bieži. Pilsētas arhitektūrā tēlniecība parādījās pakāpeniski – romiešiem pamazām apzinoties mākslas jēgu. Pirms tam māksla tika uzskatīta kā drauds Romas attīstībai, jo tai nebija nekāda cita pielietojuma, kā tikai izskata ziņā - priecēt acis. Viņi to uzskatīja par ekskluzīvu lietu, kam vietas ikdienas ritmā nebija. Ar laiku romieši sāka atzīt mākslu, tika vairāk padomāts par sabiedrisko celtņu estētiku. To ievirzīja politika, kuru arī attēloja mākslas elementos uz būvēm.
…
