Arhitektūra Romā

Kolizeja trīs apakšējos fasādes stāvus veidojušas, vaļējas uz kolonnām vai stabiem balstītas arku rindas, jeb arkādes (katrā stāva 80 arkas). Amfiteātra sienas bija veidotas no betona un ķieģeļiem, bet no ārpuses apšūtas ar travertīnu. Celtnes ārsienas bija horizontāli iedalītas četros stāvos un katrs no tiem atšķīrās ar dažādu orderu puskolonnām. Pirmo stāvu rotāja doriskās un toskāniskās kolonnas; otrajā stāvā- joniskās, bet trešajā un ceturtajā stāvā bija izvietotas korintiskās kolonnas. Otrā un trešā stāva ailēs, kas tagad ir tukšas, agrāk atradušās statujas.
Panteons- templis, kas tika veltīts visiem dieviem, tika celts ap 125.gadu, imperatora Adriāna valdīšanas laikā tas tika pārbūvēts. Panteons ir cilindriska ar puslodes kupolu pārsegta celtne ar portiku. Celtnei ir lielas taisnstūrveida durvis, taču tās nav uzreiz pamanāmas, jo atrodas portika dziļumā, kas ir vislielākais portiks antīkajā arhitektūrā. Portika priekšplānā atrodas, sešpadsmit 14 metrus augstas divās rindās sakārtotas korintiešu ordera kolonnas. Panteonam ir viens vienīgs gaismas avots-apaļš caurums kupola centrā.
Līdz mūsdienām drupu veidā ir saglabājušās 3. gs. pēc Kr. imperatoru Karakallas un Diokletiāna celtās termas. Termu sienu un velvju būvniecībā izmantoja betonu un mīksto vulkānisko tufu, kuras gabali tika iespiesti javā dūres lielumā. Termās bija liela velvju dažādība- krusta velves, cilindra velves, kā arī kupoli.
…