Ievads
Lai arī Arhimēda slava nekad nav pazudusi un nepazudīs, toties par viņa dzīvi ir ļoti mazs saglabājies liecību.
Arhimēds (ap 287 – 212 pirms Kristus) ir sengrieķu matemātiķis un mehāniķis. Viņš dzimis sengrieķu pilsētvalstī Sirakūzās, kas atradās dienvidaustrumu daļā. Senās grieķu pilsētvalstis vietā uzbūvēta tagadējā Itālijas pilsēta - Sirakūzas. Ilgu laiku Arhimēds Aleksandrijā, kur iepazinies ar daudziem sengrieķu zinātniekiem. Šajā sadarbībā attīstījās un izvērsās dabas dotais talants.
213. gadā pirms Kristus karagājienā uz Sirakūzām devās Romas konsuls Marcellus. Kā vēsta leģenda, Arhimēda izgudrotās un uzbūvētās kara mašīnas romiešus apturēja, iedvešot šausmas. Sākās divus gadus ilgs pilsētas aplenkums.
Pilsētu ieņemot, konsuls Marcellus esot pavēlējis saudzēt Arhimēdu. Taču veco zinātnieku nonāvējis romiešu kareivis, nepazīdams viņu. Arhimēds sēdējis un rakstījis kādu uzdevumu, smiltīs izveidojot zīmējumu. Kareivim pienākot, viņš izsaucies: „Neizjauciet manus riņķus!” Romas konsuls Marcellus nožēlojis sava ievērojamā pretinieka bojā eju un licis viņam uzcelt pieminekli – cilindrā ievilktu lodi. Kapa uzraksts vēstīja, ka šo ķermeņu tilpumi attiecas kā 2:3. Šo savu atklājumu Arhimēds esot augsti vērtējis.
Kaut gan Arhimēdam bija lieli militārie nopelni un viņš bija pasaulslavens matemātiķis un mehāniķis, tomēr Sirikūzās drīz vien viņu aizmirsa.
Vēlāk romiešu vēsturnieki aprakstot Sirikūzas ieņemšanu pieminēja arī Arhimēda vārdu un, ka Romas konsuls Mircellus no Sirikūzām nav aizvedi dārglietas, bet ab Arhimēda divas lodveida “sfēras”. Šīs “sfēras” bija planetārijas pirmsākumi – tās demonstrēja debess parādības, dienas un nakts maiņu, planētu kustību, Saules un Mēness aptumsumus, Mēness fāzes. Arhimēds savas „sfēras” uzskatīja par ļoti nozīmīgām un tās aprakstīja grāmatā „Par debesu sfēras izgatavošanu”.Šī grāmata pazīstama tikai no atsaucēm.
Arhimēds darbojās dažādās matemātikas nozarēs, tālu apsteigdams savu laiku. Viņš atrada skaitli Pi=3.14..., nosakot attiecību starp riņķa līnijas garumu un diametru. Arhimēds pirmais uzrakstīja lodes virsmas un lodes tilpuma formulu, ir Arhimēda, nevis Herona atklājums. Arhimēds pierādīja, ka naturālo skaitļu kopa ir bezgalīga.
Daudzas viņa matemātiskās idejas noderēja par izejas punktu vēlāko matemātiķu atklājumos. Astronomijā Arhimēds noteica Saules diska leņķisko diametru, pēc Plotemaja priekšstatiem uzbūvēja mehānisku debess sfēru, kurā varēja redzēt debess ķermeņu kustību, Saules un Mēness aptumsumus.
Fizikā Arhimēds atklāja sviru, trīšu un skrūvju likumus. Leģenda stāsta, ka zinātnieks pēc sviras likuma atklāšanas esot lepni iesaucies: „Dodiet man atbalsta punktu, un es pacelšu zemeslodi!” Arhimēds atklājis likumu, kas nosaka, kāpēc ķermenis šķidrumā vai gāzē grimst, peld un uzpeld, ja ticis ar spēku nogremdēts – Arhimēda likums.
Jebkuru fizikālu situāciju viņš pamatojis ar stingru matemātisku aprēķinu. Arhimēds ir matemātiskās fizikas pamatlicējs [ 1. ] .
…
