Arheoloģiskā koka restaurācija

Mitras koka virsmas restaurācija.
Mitra koka virsma, to žāvējot, maina izmēru un formu. Šo iemeslu dēļ koku, pēc izņemšanas no tā atrašanās vietas, ir jācenšas pasargāt no apkārtējās atmosfēras ietekmes un uz restaurācijas vietu jātransportē ūdens vidē vai pārklātu ar aizsargājošu plēvi – kreozoteļļu un lineļļu, lineļļu un etanola, glicerīna, formaldehīda, šellaka, petrolatuma, kanifolija, fenola, PVS. Tam visam parasti tiek pievienots kāds antiseptiķis.
Restaurējot mitru koku vispirms nepieciešams aizpildīt koka šūnas ar vielām, kas aizstās tajās esošo ūdeni. Diemžēl koks, neskatoties uz tā poraino struktūru, slikti padodas piesūcināšanai. Piesūcināšanas efektivitāte ir atkarīga no piesūcināmās vielas īpašībām (viskozitātes, polaritātes, virsmas spraiguma) un izmainot ūdens saturu, tā spēju saglabāt homogenitāti. Jāizmanto konservanti, kas šķīst ūdenī, pretējā gadījumā, ja koncentrāts ir šķīstošs organiskajos šķīdinātājos, tad pakāpeniski notiks ūdens sajaukšanās pārejošajos šķīdinātājos ( acetons, etilspirts), kas vēlāk būs nepieciešams izvadot konservantu.…