Valstu, starpvalstu institūciju savstarpējās attiecībās, tāpat kā indivīdu attiecībās būtiskas ir sarunas, kas sevī ietver dažādu ziņojumu nodošanu. Vienlīdz svarīgas ar sarunām divu valstu, institūciju vai indivīdu starpā ir arī pārrunas. Pārrunas ir divu vai vairāk indivīdu (organizāciju) interešu sadursmes zona. Pārrunas var notikt dažādos apstākļos — laika trūkumā, informācijas asimetrijā, ar auditoriju (cilvēkiem), kuri grib vienoties, ar tādiem, kuri negrib vienoties utt. Pārrunas nav veids, kā pārliecināt pretējo pusi par to, kas ir taisnīgi, pareizi, izdevīgi vai godīgi. Veiksmīgu pārrunu pazīme it tikai viena - pārrunu rezultāts, proti, vienošanās. Gadījumos, kad sarunas risinās par kāda konkrēta jautājuma apspriešanu, kura risināšanā iesaistītas divas vai vairākas puses, svarīgi ir spēt aizstāvēt savus uzskatus, pārliecināt par tiem tā, lai konkrētās grupas tiem ticētu un pat pievienotos. Lai to panāktu ir svarīgi saprast cik daudz attiecīgajā brīdī ir nepieciešamas emocijas un cik daudz reālu un loģisku faktu. Viens no efektīgākajiem pārliecināšanas veidiem ir argumentācija. Kā vēsta viena no definīcijām - argumentācijas teorija vai argumentācija ir zināšanas par efektīvām cilvēku debatēm un sarunām, lietojot galvenos secinājuma likumus un loģiku, argumentāciju var izmantot gan ar empīriskiem pierādījumiem, gan bez tiem, tomēr tai nepieciešami pārliecinoši secinājumi par konkrētu jautājumu.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viens no svarīgākajiem politiskajiem aspektiem ir robežlīguma noslēgšanas jautājums attiecībās ar kaimiņvalsti Krieviju. Līgums tika parakstīts tikai 2007. gada 27. maijā. Ceļš līdz tam nav bijis viegls, jo bijuši daudz un dažādi šķēršļi, tai skaitā viedokļu sadursmes, argumenti gan „par”, gan „pret” līguma parakstīšanu. Šis jautājums viedokļu plurālismu ir izsaucis kā abu valstu politiķu (valdības), tā arī Latvijas politiķu (partiju) vidū.
Ņemot vērā šo situāciju, mana darba mērķis iepazīties un izanalizēt pielietoto argumentāciju un minētos argumentus šī jautājuma risināšanā, balstoties uz dažādu autoru: Van Eamerena, R. Alexy, A. Ivina, H. Perelmana, De Rosis, S. Toulmina, V. Danna un M.A. Rodrigeza teorētiskajām nostādnēm.
Argumentācija un argumenti
Argumentācija ir fenomens ar kuru mēs saskaramies katru dienu, cenšoties aizstāvēt savus uzskatus, kā arī reaģējot uz citu izteiktiem argumentiem. Balstoties uz plašo argumentācijas darbības spektru vairāki autori piedāvā savu skatījumu uz šo fenomenu.
R. Alexy argumentāciju skaidro, akcentējot tās funkcijas:
• Informatīvā – tās mērķis informēt auditoriju, kāpēc un kā konkrētas darbības ir notikušas tādā vai citādā veidā,
• Kontroles - tās mērķis ir sniegt iespējamā lēmuma likumību un vienprātību, kam ir būtiska nozīme gadījumos, ja kāds vēlas atcelt vai grozīt šo lēmumu,
• Pārliecināšanas - tās mērķis sniegt/atklāt argumentus, ko var atzīt par pamatu lēmuma pieņemšanai,
• Pedagoģiskā – tās mērķis argumentus pasniegt tā, ka lēmums var tikt argumentēts tā, lai tas ir viegli saprotams un adoptējams.
Šīs četras funkcijas veic katra savu darbību argumentācijas procesā.
…
