Stratēģija ir rūpīgi, detalizēti plānota darbība ilgtermiņa mērķiem. Augstākā sabiedrisko norišu vadības mākslas nozare un prakse, kas ietver vadīšanas likumsakarību pētīšanu un pētījumu rezultātu izmantošanu sabiedriski svarīgi procesu sagatavošanā, plānošanā un īstenošanā atbilstoši nozīmīgiem ilgtermiņa mērķiem, paredzot mērķu sasniegšanas iespējas un visu darbinieku un augstāko vadības aprindu iesaistīšanu mērķu sasniegšanā.
Atkarība no situācijas var tikt veikta vai nu tikai vienas no vidēm - iekšējās vai ārējās analīze, bet var veikt arī kompleksu abu vides faktoru grupu analīzi. Vispārējā ārējā vide ietver visus tos vides aspektus, kas tieši vai netieši ietekmē ikvienu firmu. Šie aspekti ietver banku procentu likmes, inflāciju, darbaspēka struktūru un kvalitāti, valsts īstenoto fiskālo un monetāro politiku un citus, kas var labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmēt organizācijas darbības galarezultātus. Ārējie notikumi var atspoguļot ilgstošas vai īslaicīgas izmaiņas, ko uzņēmums parasti nevar kontrolēt. Ārējas vides faktorus iedala tieši un netieši ietekmējošajos. Organizāciju tieši ietekmējošo ārējās vides faktoru grupas ir valsts jeb nacionālā vide un nozares jeb konkurences vide. Netieši ietekmējošo jeb vispārīgo vidi veido: jaunākie tehnoloģiju sasniegumi, demogrāfiska situācija, globalizācijas un internacionalizācijas ietekme, makroekonomiskie rādītāji, sociāla un likumdošanas politika kopumā.
Iekšējas vides analīze parāda organizācijas stiprās un vājās puses - pieejamo resursu daudzumu un to kvalitātes izvērtējumu atbilstīgi stratēģiskam nolūkam. Tas nozīmē, ka vienas un tās pašas organizācijas iekšējā vide var tikt novērota gan, ka laba (atbilstīga), gan kā slikta (būtiski maināma) - atkarībā no izvēlētā stratēģiskā virziena. Pati par sevi laba vai slikta iekšējā vide nevar būt. Ja organizācija vēlas sākt kaut ko jaunu, vispirms jāveic ārējās vides analīze, noskaidrojot galvenos makroekonomiskos un politiskos faktorus, iepazīstot pastāvošo piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, mēģinot ieraudzīt nākotnes tendences un savu iespējamo vietu jeb pozīciju.
Stratēģijas analīze un tālāka izstrāde jāsāk ar to, ka nosaka, kas organizācijai būtu jādara un ko nevajadzētu darīt, un redzējumu, kur organizācijai jāvirzās. Stratēģija nav sastingusi, tai jāmainās pēc vajadzības vai mainoties situācijai. Stratēģijas redzējums (vīzija) un misija katrai organizācijai ir atšķirīgi, tā norāda uz organizācijas esamības un darbības izvēli un tās mērķu īstenošanas metodēm. Organizācija var nonākt draudīgā stāvoklī, ja īsteno novecojošu stratēģiju vai arī menedžeri baidās mainīt stratēģijas virzienu. Stratēģijas analīzē jāveic organizācijas iekšējās uzbūves elementu stāvokļa apzināšana, ārējo mikrofaktoru un makrofaktoru ietekmes izvērtēšanā. Organizācijai pirmsanalīzes periodā jāapzina iecerētie stratēģijas līmeņi. …