Katras valsts pārvaldes iestādes ikdienas darba organizācija ir pakārtota noteiktai kārtībai. Šo iestādes darba kārtību nosaka iestādes pārvaldes process. Savukārt, pārvaldes process ir katras iestādes pastāvēšanas un normālas funkcionēšanas priekšnosacījums. Mēs nevaram runāt par pārvaldes iestādi, ja tajā nepastāv vadāmas sistēmas elementi, respektīvi, vadāmas sistēmas subjekti un objekti. Līdz ar pārvaldes procesa neesamību zūd arī iestādes pastāvēšanas jēga, darbības mērķi un uzdevumi. Pārvaldes process ir katras iestādes iekšējā darba dzinējs, tas ir iestādes vadības iedarbība uz vadāmiem objektiem (padotajiem) ar mērķi panākt pārvaldes funkciju izpildi. Katrai pārvaldes iestādei ir savi darbības mērķi un uzdevumi. Tie ir atkarīgi no iestādes darbības virziena, darba specifikas, iestādes lieluma nodarbināto cilvēku skaita ziņā un citiem faktoriem. Tomēr mūsdienu apstākļos grūti iedomāties jebkuras iestādes normālo funkcionēšanu un veiksmīgo attīstību bez ārējo sakaru uzturēšanas, bez mijiedarbības ar citām iestādēm un institūcijām, lai panāktu noteikto uzdevumu izpildīšanu vai sasniegtu konkrēto mērķi. Tas nozīmē, ka pārvaldes process nevar aprobežoties vienīgi iestādes ietvaros, jo pārvaldes procesa funkcijas ir nesaraujami saistītas ar pārvaldes iestādes darbības uzdevumiem, darbības mērķiem, kuru realizēšana prasa iziet ārpus konkrētas iestādes darbības sfēras un vērsties citā iestādē, kuras darbības specifika var būt pavisam cita. Jebkura veida iestādes ārējo kontaktu nodibināšanu un uzturēšanu dēvē par sadarbību, kurai ir būtiskā nozīme katras iestādes darba organizācijā. Runājot par sadarbību kopumā (tajā skaitā arī par starptautisko sadarbību) jāatzīmē, ka mūsdienu apstākļos neviena organizācija vai institūcija, it īpaši skaitliski liela nevar pastāvēt nošķirti no pārējiem sociāliem institūtiem. …