-
Āraišu ezerpils
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Pamatteksts | 6 |
Ezerpils celtniecības vietas izvēle | 6 | |
Pamata režģoga izveide | 10 | |
Ēkas izveide | 13 | |
Ezerpils kopskats | 16 | |
Zinātnieku viedokļi | 19 | |
Izmantotie materiāli un darbarīki | 21 | |
3. | Noslēgums | 24 |
4. | Izmantotās literatūras saraksts | 27 |
Āraišu ezerpils būvniecību izvēlējos kā kursadarba tēmu, jo tā likās viens no vislabāk saglabājušākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem, kuru var pētīt par laikaposmu pirms krustnešu ienākšanas Latvijas teritorijā. Tā ir viena no retajām vietām, kur balstoties un arheoloģiskajiem atradumiem ir iespējams noteikt mūsu senču attīstības pakāpi tieši arhitektūrā, pretstatus Rietumeiropai. Vairāk informācijas par Latvijas vēsturisko kultūrmantojumu ir sākot ar 12. gadsimta beigām, jeb precīzāk ar krustnešu ienākšanu Latvijas teritorijā, bet par iepriekšējiem kultūras sasniegumiem, un it īpaši par sasniegumiem jebkurā saimnieciskajā procesā ir ļoti nabadzīga. Āraišu ezerpils spēj mums dot kaut mazliet priekštatu par Latvijas teritoriju apdzīvojošo tautu attīstības pakāpi pirms rietumeiropas iedzīvotāju ienākšanas. Šajā kursadarbā es vēlējos sīkāk izpētīt Āraišu ezerpili tieši no arhitektūras viedokļa, jo tieši pēc arhitektūras pieminekļiem mēs varam spriest par tautas zināšanām un iespējām.
Par kursadarba galveno mērķi izvēlējos pētīt vai senajiem latgaļiem piemita arhitektūras zināšanas, respektīvi, vai ezerpils ir arhitektruriska būve, vai tikai apmetne bez arhitektūriskām pazīmem. Arhitektūriskas būves ir tās, kuru būvniecibā tiek izmantoti aprēķini, mērīti izmēri, zīmēti plāni u.t.t. Daudzi zinātnieki ir izvirzijuši hipotēzi, ka arhitektūra pastāv tikai tajā brīdī, kad būvprojektos sāk izmantot akmeni, bet es šo viedokli nepieņēmu, tāpēc šajā kursadarbā tam nepievērsīšu uzmanību. Vēlos pētīt, vai celtniecības procesos ir manāmas kaut kādas sakritības, vai ir redzamas aprēķinu pēdas. Paļaujoties uz zināmajiem faktiem, mēģināšu rekonstruēt tā laika celtniecību un izprast, kādā veidā tika izplānots, un vai kāds vadīja celtniecības darbus uz ezera, vai arī ezerpils tika būvēta vairāk balstoties uz tautas būvniecību un ceļot mācoties no savām kļūdām. Šajā kursa darbā centīšos pētīt hipotēzes par ezerpils izmantošanu un centīšos noskaidrot, vai tā ir bijusi latgaļu apdzīvots “ciems” vai, kā apgalvo atsevišķi vēsturnieki –noliktava, cietums, aizsargnocietinājumi kara laikā u.t.t.…
Vislabāk no visa bija saglabājies pats pamats jeb režģogs. Tas bija saglabājies pateicoties tam, ka vismazāk cieta ugunsgrēkā, kas, domājams, iznīcināja ezerpili. Režģogs ziemeļu – dienvidu virzienā apmēram bija 28 metri, bet austrumu- rietumu virzienā apmēram 35 metri garš. Pats režģogs tika izveidots nepareiza taisnstūrveida formā un pati režģoga forma bija asimetriska, austrumu daļa izveidota platāka un zemāka nekā rietumos, tāpēc sanāca, ka ziemeļu un rietumu malas izveidojās nedaudz slīpas. Pamatklāsts bija veidots no 5 garenvirzienā un 8 šķērsviriezienā novietotām guļbaļķu sienas. Guļbaļķu sienas bija balstīti uz palikņiem, kuri bija veidoti no bērza koka. Pamatne nosedza visu ezerpils būvpamatni arneregulāra četstūrveida atbalsta kameru tīklu. Šo kameru izmēri balstījās no 4.5 x 5.5 līdz 5.5 x 6.5, kas bija diezgan vienāds.[6]
Dažiem citātiem atsauces nav norādītas
- Āraišu ezerpils
- Zemūdens arheoloģija
- Zemūdens arheoloģija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Zemūdens arheoloģija
Referāts augstskolai5
-
Zemūdens arheoloģija
Referāts augstskolai5
-
Arheoloģiskie izrakumi Cēsu Riekstu kalnā 1980.gadā
Referāts augstskolai4
-
Cēsis
Referāts augstskolai20
Novērtēts! -
Viduslaiku garīgā mūzika
Referāts augstskolai38