Arābijas jūra ir pusslēgta jūra Indijas okeānā. Tā atrodas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Indostānas, Arābijas un Somālijas pussalām. Arābijas jūras austrumos (starp Somālijas un Arābijas pussalām) atrodas Adenas līcis, kuru Babelmandeba šaurums savieno ar Sarkano jūru. Tālāk uz ziemeļiem atrodas Omānas līcis, kuru Ormuza šaurums savieno ar Persijas līci. Jūras krasta līniju izrobo arī Kačas un Kambejas līči, bet tie ir daudz mazāki nekā Adenas jeb Omānas līcis.
Arābijas jūras rietumos ir tās lielākā sala, kuras nosaukums ir Sokotra. Tā atrodas uz austrumiem no Gvardafui raga (Somālijas pussala). Uz rietumiem no Indostānas pussalas atrodas Lakadivu salas, bet uz dienvidiem no tām izvietojušās arī Maldīvu salas.
Arābijas jūras robežas, pēc Starptautiskā Hidrogrāfiskās biedrības nolikuma pieņemtas uz dienvidrietumiem no līnijas – Hafūna rags (Somālijas pussala) – Addu atols – Maldivu salas – Lakkadīvu salas – Sada-Čuvžad bāka (Indostānas pussalas rietumu piekraste,14°48' Z.p.,74°07' A. g.). Šajās robežās Arābijas jūras platība ir 3683000 km².
No okeanogrāfijas viedokļa Arābijas jūras robeža ir mazliet savādāka. Robeža iet no Indostānas pussalas uz dienvidiem, dienvidrietumiem, atstājot Lakadivu un Maldivu salas jūras teritorijā. Tālāk robeža šķērso ekvatoru un stiepjas līdz pat Mombasai (Āfrikas austrumu piekrastei). Šādi ierobežojot Arābijas jūru, tās platība, neskaitot Adenas un Omānas līčus, ir 7456000 km². Tā ietver sevī 95% Arābijas katlienes un lielāko daļu Somālijas katlienes.…
