Tiešās izmaksas ir tās izmaksas, kuras var tieši konstatēt gatavajā produktā, un to attiecināšana uz produkcijas pašizmaksu nesagādā grūtības. Tiešās izmaksas dalās divās lielās grupās: tiešie materiāli un tiešā darba izmaksas. Tiešie materiāli ir labi redzami gatavajā produktā. Piemēram, ja tiek ražotas mēbeles, tad tiešie materiāli ir kokmateriāli, no kā ir izgatavotas mēbeles, polsterējums, audums, lakas, skrūves u.tml. Visu šo materiālu vērtības saskaitot kopā, iegūstam tiešo materiālu izmaksas.
Otrs tiešo izmaksu elements ir tiešā darba izmaksas. Turpinot piemēru par mēbeļu ražošanu, tiešās darba izmaksas būs to strādnieku darba alga ar uzņēmuma sociālajiem maksājumiem, kas ir strādājuši pie konkrēta produkta izgatavošanas. Šo cilvēku darba rezultātu var redzēt izgatavotajā produktā, viņi ir griezuši kokmateriālus, saskrūvējuši, nolakojuši un veikuši citas redzamas operācijas.
Tiešo izmaksu pamatojuma dokumenti:
Produkta izgatavošanai nepieciešamajām izejvielām un materiāliem jābūt pamatotiem ar materiālu izsniegšanas kartēm, pavadzīmēm, pārskatiem u.c. dokumentiem.
Izgatavošanas algas jāpamato ar darba norīkojumiem, darba uzskaites lapām, algu sarakstiem u.c.
Pārējās izmaksas – ar darba norīkojumiem, aprēķiniem u.t.t.
Netiešās izmaksas ir tās izmaksas, kuras nevar tieši attiecināt uz izgatavoto produktu, bet tās ir nepieciešamas ražošanas procesa nodrošināšanai. Netiešās izmaksas var būt materiālu izmaksas ( smērvielas ražošanas iekārtās u.c.), enerģijas izmaksas (elektroenerģija ražošanas iekārtās, tehnoloģiskā tvaika vai kurināmā patēriņš ražošanas iekārtās), darba izmaksas (darba algas ar sociālajiem maksājumiem ražošanas vadītājiem), amortizācija ražošanas ēkām un iekārtām. Šīs izmaksas nevar tieši konstatēt saražotajā produktā. Uz produkta pašizmaksu netiešās ražošanas izmaksas attiecina pastarpināti, sadalot tās proporcionāli kādam vienkāršam rādītājam, un labāk ir, ja šis sadalījums precīzāk atbilst arī izmaksu izraisītajiem cēloņiem.…