SECINĀJUMI
Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
Par cik noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas nereti cenšas izvairīties no kriminālatbildības vai traucēt tā izmeklēšanu, tāpēc kriminālprocesa uzdevumu īstenošanai un tās mērķu sasniegšanai ir nepieciešami piespiedu līdzekļi.
Kriminālprocesuālie piespiedu līdzekļi ir kriminālprocesa tiesību normās paredzētie pespiedu līdzekļi, kuru uzdevums ir nodrošināt kriminālprocesuālās kārtības ievērošanu. Tie ir valsts piespiedu līdzekļi, kas nav uzskatāmi par sodu. Tos iedala ar brīvības atņemšanu saistītie un ar brīvības atņemšanu nesaistītie piespiedu līdzekļi.
Drošības līdzekļi ir Kriminālprocesa likumā paredzētie piespiedu līdzekļi. Nav pieļaujama drošības līdzekļu piemērošana, lai sodītu aizdomās turēto vai apsūdzēto personu par noziedzīgu nodarījumu. Drošības līdzekļi kriminālprocesā ir valsts preventīvie piespiedu līdzekļi, kurus tiesīgi piemērot kriminālprocesa uzdevumu īstenošanai procesa virzītāji apsūdzētajam bet izņēmuma gadījumā arī aizdomās turamajam.
Drošības līdzekļus piemēro, lai no izmeklēšanas un tiesas neizvairās, netraucē patiesības noskaidrošanu lietā, neizdara jaunas noziedzīgas darbības aizdomās turētais vai apsūdzētais, kā arī tiek nodrošināta sprieduma izpildīšanas iespēja.
Noteiktie aizliegumi un uzvedības ierobežojumi ir nepieciešami, lai atturētu personu no jauniem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī drošības līdzekļi disciplinē apsūdzēto vai aizdomās turēto, tie atvieglo procesa virzītāja darbu ar personu. Katrs piemērotais drošības līdzeklis jau zināmā mērā ir sods, kam piemīt audzinošs un preventīvs raksturs.
Drošības līdzekļa izraudzīšanai jābūt tieši atkarīgai no tā, cik liels ir risks, ka persona nākotnē traucēs kriminālprocesa norisi. Nekonstatējot šādu risku, drošības līdzekļa piemērošanai vispār nav pamata.
…
