Lielbritānijas un Z-Īrijas Apvienotā karaliste, saīsināti tiek saukta par Lielbritāniju vai Angliju, ir valsts Z-Eiropā. Lielbritānija ir daudznacionāla valsts. Tā izveidojās pakāpeniski - 1543.gadā Anglija pievienoja Velsu, 1707.gadā – Skotiju, 1800.gadā – Īriju.
Pēc gandrīz 100 gadu garumā ieilgušām debatēm, 1921.gadā liela Īrijas daļa atdalījās no Lielbritānijas. 6 grāfistes valsts ziemeļos palika Lielbritānijas sastāvā, izveidojot Z-Īriju. Par galveno Lielbritānijas un Z-Īrijas Apvienotās karalistes daļu ir jāuzskata Angliju. Tieši Anglijā tika pieņemti pirmie akti, kas veidoja valsts iekārtas pamatus mūsdienu Lielbritānijai. Taču neskatoties uz to, ka teritorijas ziņā tā ir neliela valsts ( Eiropā ieņem 5.vietu) Lielbritānijas un Z-Īrijas Apvienotā karaliste tradicionāli spēlē galveno lomu pasaules politikā, kaut gan pēc Britu impērijas sabrukšanas šī loma zināmā mērā ir mazinājusies. Lielbritānija tiek uzskatīta par attīstītu industriāli – agrāru kapitālistisku valsti, kurai ir raksturīga augsta ražošanas un kapitāla koncentrācija.
Katrā valstī konstitucionālās tiesības ir galvenā nacionālās tiesību sistēmas nozare, kas sevī ietver juridisku normu kopumu, kas regulē :
1.indivīda, pilsoņa un visas sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus;
2.valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus;
3.kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības.
Taču neskatoties uz to, katrā valstī atšķirīgi tiek veikta šo normu atspoguļošana. Lielbritānija no pārējām valstīm pirmām kārtām atšķiras ar to, ka tai nav vienota rakstīta dokumenta ar nosaukumu “konstitūcija”. Tas, ka šajā valstī nav šāda dokumenta nenozīmē to, ka šeit nav noturīga valsts orgānu struktūra, nav noregulēta to savstarpējā mijiedarbība. Sakarā ar to, ka Lielbritānija ir senu vēsturisku izcelsmi, šeit būtu jāpiemin, ka tieši Lielbritānijā lielu lomu spēlē konstitucionālās paražas, kas sevī ietver gandrīz visus rakstīto konstitūciju elementus.…