Apvidvārdi un to lietojums latviešu valodā
Dzimtās valodas leksikā ir vārdu slānis, kas visiem latviešu valodas pratējiem nav pazīstams. Tie ir apvidvārdi, kurus lieto tikai kādā noteiktā apvidū un kuri nepieder pie literārās valodas leksikas. Apvidvārdi ir viens no leksikas bagātināšanas avotiem. Tie saglabājušies izloksnēs, tāpēc izlokšņu leksikas un formu savdabība ir pētāma. [Lāce R. „Latviešu valoda 10.-12. klasei” 84. lpp. Izdevniecība „Zvaigzne ABC” 1995. gads.]
Latviešu valodas vārdnīcā teikts, ka apvidvārds ir vārds, ko lieto tikai izloksnē. [Latviešu valodas vārdnīca, Rīga., Avots, 1987.gads, 70.lpp.] Šādus vārdus valodā uzskatām par literārās valodas sinonīmiem, vārdiem, kas ir tuvi vai vienādi pēc nozīmes, bet atšķiras ar savu skanisko formu. [Latviešu valodas vārdnīca, Rīga., Avots, 1987.gads, 732.lpp]
Kā zināms, Latvija ir bagāta ar dažādiem dialektiem un izloksnēm, kas liek secināt, ka latviešu valoda uzskatāma par bagātu valodu apvidvārdu lietošanas ziņā.
Apvidvārdi lielākoties apzīmē konkrētas reālijas — sadzīves un mājturības priekšmetus, darbarīkus, mūzikas instrumentus, lauksaimniecības produktus, ēdienus, apģērba gabalus utt., turklāt — parasti specifiskus attiecīgajam apvidum. Daļa apvidvārdu atspoguļo vietējās teritoriālās, dabas apstākļu, kā arī dabas objektu, augu un dzīvnieku valsts īpatnības. [www.vvk.lv]
Apvidvārdu rašanos lielā mērā ietekmē saskare ar kaimiņtautu valodām. Daudziem apvidvārdiem piemīt arī vecvārdu (seni vārdi, kurus mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz) pazīmes.
Literāros darbos apvidvārdi tiek lietoti, lai spilgtāk iezīmētu attēlotā novada kolorītu un atgādinātu piemirstus vārdus. Daudziem apvidvārdiem, piemēram, vārdam dāsns, mūsdienu rakstnieki palīdzējuši atsākt otru dzīvi. [Lāce R. „Latviešu valoda 10.-12. klasei” 84. lpp. Izdevniecība „Zvaigzne ABC” 1995. gads.]
No tā secinām, ka vārdus, ko lieto tikai kādā apvidū un kas nepieder pie literārās valodas leksikas, sauc par apvidvārdiem.
…