-
Apvedceļa būvniecības ekoloģiskais pamatojums
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 2 | |
Annotation | 3 | |
Ievads | 5 | |
1. | Vietas ģeogrāfiskais un ģeoloģiskais apraksts | 6 |
2. | Autotransporta ietekme uz apkārtējo vidi | 7 |
2.1. | Autotransporta radītais piesārņojums | 7 |
2.1.1. | Benzīnmotoru izplūdes gāzes | 8 |
2.1.2. | Dīzeļmotoru izplūdes gāzes | 11 |
2.1.3. | Transporta radītais troksnis | 12 |
2.1.4. | Apkārtējas vides piesārņojums, ekspluatējot autotransportu un ceļus | 13 |
2.2. | Autotransporta izmešu ietekme uz cilvēku veselību un iedzimtību | 20 |
2.3. | Autotransporta ietekme uz ēkām un celtnēm | 21 |
3. | Ceļu būve | 22 |
3.1. | Prasības ceļu projektēšanai un būvei | 22 |
3.2. | Priekšprojekta izstrādes metodika | 32 |
4. | Autotransporta intensitātes mērījumi Rēzeknē | 37 |
4.1. | Autotransporta radīto izmešu aprēķins 1998. gadā | 37 |
4.2. | Autotransporta radīto izmešu aprēķins 2002. gadā | 40 |
4.3. | Transporta plūsmas intensitātes apkopojums Rēzeknes pilsētā | 46 |
5. | Apvedceļa Rītiņi – Greiškāni projekta apraksts | 48 |
Secinājumi | 49 | |
Bibliogrāfija | 50 |
Vietas ģeogrāfiskais un ģeoloģiskais apraksts.
Apvedceļam piedāvātā teritorija atrodas Rēzeknes pilsētas austrumu līdz dienvidu pusē. Teritorija raksturojas ar samērā lielu mazo purvu daudzumu un nelieliem pakalniem. Kūdras ieguvei šie purvi ir samērā mazi, tāpēc tās ieguve ekonomiski nav izdevīga. Meža platības piedāvātajā apvedceļa teritorijā ir salīdzinoši niecīgas, jo pārsvarā tās ir lauksaimniecības zemes vai arī jau esošo ceļu paplašināšana.
Teritorija atrodas paugurainē, ko veido 10-15 m augsti, pārsvarā meridionālā virzienā izstiepti pauguri un pauguraini masīvi ar nelīdzenām virsotnēm un stāvām nogāzēm, kurus atdala šauras starppauguru ieplakas, ietverot arī pārpurvotas ieplakas.
Paugurainos masīvus pārsvarā veido fluvioglaciālie nogulumi. Tie sastāv no dažādgraudainas smilts, kas mijas ar granšainas smilts un grants starpkārtām. Nereti sastopamas aleirīta un aleirītiska māla starpkārtas. Arī granšainie nogulumi bieži satur māla piemaisījumus, īpaši slāņkopu pamatnēs. Slāņi ir dislocēti, saraustīti, un, līdz ar to, slāņu sastāvs var strauji mainīties kā vertikālā tā horizontālā virzienā. Kopējais fluvioglaciālo nogulumu biezums sasniedz 15-20 m, vietām pat 25-30 m.
Zem fluvioglaciālajiem nogulumiem atrodas līdz 30-35 m biezs morēnas slānis. Tā ir samērā viendabīga, vidēji blīva mālsmilts, kas satur plānus smilts, grants un aleirīta ieslēgumus. Pārpurvotās ieplakas sedz 2-3 m bieza kūdra, zem kuras atrodas dažādgraudaina granšaina smilts.
Kvartāra nogulumu biezums sasniedz 70-75 m. Devona iežu virsa atrodas ap 105 m v.j.l., un to veido augšdevona Daugavas svītas dolomīti. Ar tiem saistīto pazemes ūdeņu horizontu dabiski samērā labi no gruntsūdeņu ietekmes aizsargā augstāk gulošais morēnas slānis. Gruntsūdens atrodas dažādā dziļumā, ieplakās gruntsūdens līmenis ir tuvu zemes virsmai, bet pauguros pārsvarā ir 5-10 m dziļumā.[1]
…
Šajā darbā veikts pilsētas apvedceļam piedāvātās teritorijas ģeogrāfiskais un ģeoloģiskais apraksts, izanalizēti ceļu būvniecības valsts standarti un likumdošana, raksturota autotransporta radītā ietekme uz vidi un cilvēka veselību, balstoties uz veiktajiem autotransporta intensitātes uzskaites datiem, veikti aprēķini un salīdzināti radīto izmešu daudzumi.
- Apvedceļa būvniecības ekoloģiskais pamatojums
-
Ar antipirēniem apstrādātu koksnes paraugu degamības noteikšana
Referāts23 Lauksaimniecība, mežsaimniecība, Ķīmija, Celtniecība un būvdarbi
- Ūdensapgāde un kanalizācija. Ieskaites darba kontroljautājumi, 1.variants
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Būvniecības ekonomika
Referāts augstskolai19
Novērtēts! -
Izmaiņas būvniecības nozarē pēc Latvijas iestāšanās ES
Referāts augstskolai5
Novērtēts! -
Latvijas grunšu raksturojums no būvniecības viedokļa
Referāts augstskolai20
-
Būvniecības nacionālā programma
Referāts augstskolai13
-
Latvijas grunšu raksturojums no būvniecības viedokļa
Referāts augstskolai14