Latvijas kriminālprocesa kodekss 2. pants nosakot Kriminālprocesa uzdevumus. Tas ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu, pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukt pie kriminālatbildības un notiesāts. Nevienu nevar saukt pie kriminālatbildības kā apsūdzēto citādi kā vien uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā.
Procesuālo kārtību regulē Kriminālprocesa kodekss.
Šī kodeksa devītā nodaļa nosaka procesa procesa dalībnieku tiesības un pienākumus.
Apsūdzētais ir persona, par kuru šā kodeksa noteiktā kārtībā pieņemts lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības. Apsūdzētajam ir tiesības zināt, par ko viņš apsūdzēts, un sniegt paskaidrojumus sakarā ar viņam uzrādīto apsūdzību, izsniegt pierādījumus, pieteikt lūgumus, iepazīties ar visiem lietas materiāliem no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus, pieņemt aizstāvi, piedalīties lietas iztiesāšanā pirmās instances tiesā, pieteikt noraidījumus,iesniegt sūdzības par izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem, pieprasīt drošības garantēšanu kā arī ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas nosūtīšanu tiesai pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu, pieprasīt aizstāvi iztiesāšanā un pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā.…