Apstrādes rūpniecība: vēsturiskā attīstība un perspektīvas

SECINĀJUMI

Referāta rakstīšanas gaitā tika izdarīti sekojoši secinājumi:
• Latvijā apstrādes rūpniecības īpatsvars ir samazinājās attiecīgi no 18,0% 1995. gadā līdz 9,7% 2008. gadā. Savukārt pēckrīzes gados sākās nozares īpatsvara pieauguma tendence, un 2013. gadā apstrādes rūpniecība sasniedza 13.4 % kopējā Latvijas tautsaimniecības nozaru struktūrā.
• Apstrādes rūpniecībai ir nozīmīgs pienesums jaunu darbavietu radīšanā tautsaimniecībā- nozare ir nodrošinājusi gandrīz piektdaļu no visām jaunajām darbavietām 2012. gadā.
• Prognozēts, ka 2014. gadā apstrādes rūpniecības pieaugums turpināsies. To ietekmēs ekonomikas atveseļošanas tendences pastiprināšana Eirozonā. Savukārt ilgtermiņa attīstībai būs nepieciešamas arī investīcijas, īpaši ņemot vērā augstu jaudu noslodzi (≈ 72%). Iespējams, ka eiro ieviešanas rezultātā un uzņēmēju noskaņojuma pieaugums sekmēs investīciju aktivitātes palielināšanu.
• 62-64% no apstrādes rūpniecības izlaides apjomam tiek ražots eksportam.
• Nozīmīgākais devums kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē pēdējos gados ir kokapstrādes un metālapstrādes nozarēm. Ražošanas apjomi ievērojami ir pieauguši datoru, elektronisko un optisko iekārtu, transportlīdzekļu ražošanā, mašīnu un iekārtu ražošanā
• Nodarbināto skaita pieaugums apstrādes rūpniecībā ir ievērojami lēnāks nekā izlaides kāpums, kas liecina par produktivitātes pieaugumu. Neskatoties uz to, Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa.
• Latvijā ir relatīvi viszemākā apstrādes rūpniecības daļa valsts tautsaimniecībā starp Baltijas valstīm.
…