Nevienu nevar saukt pie kriminālatbildības kā apsūdzēto citādi kā vien uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. (LKPK 4.pants).
Manis citētais pants deklarē, ka Latvijas Republika likumā, kurš nosaka kriminālprocesu, ir paredzējis, ka pie kriminālatbildības var saukt un veikt tiesvedību tikai pret tādu personu, kura ir veikusi ar krimināllikumu sodāmu nodarījumu. Turklāt tiesvedības kārtību nosaka speciāls likums – Latvijas kriminālprocesa kodekss.
Ar vārdu tiesvedība kriminālprocesuālā likumdošana saprot kriminālprocesu plašākajā nozīmē, tas ir, procesa virzītāju – tiesu, prokuratūras, izziņas iestāžu, amatpersonu un likumā pieļauto personu darbību krimināllietas ierosināšanā, izmeklēšanā un iztiesāšanā. Ar vārdiem – likumā pakļautās personas – jāsaprot personas, kurām ar likumu uzlikts par pienākumu pildīt izziņas iestādes funkcijas kādu īsu laiku, un tās varētu būt tālbraucošo kuģu kapteiņi.
Daļa kriminālprocesa speciālistu uzskata, ka jēdzienus krimināllietas ierosināšana, izmeklēšana un iztiesāšana būtu jānodala.
Pareizāk būtu šos jēdzienus nodalīt, ar jēdzienu “kriminālprocess” apzīmējot visu procesu no nozieguma laikapunkta līdz brīdim, kad vainīgā persona ir izcietusi sodu vai pat līdz brīdim, kad sodāmība ir dzēsta, bet ar jēdzienu “tiesvedība” apzīmēt tikai tās kriminālprocesa stadijas, kurās krimināllieta ir izspriesta un iztiesāta pēc būtības vai tiek pārskatīts tiesas nolēmums.1…