Mana kvalifikācijas darba tēma ir „Apskate, tās veidi un realizācijas kārtība". Šo tēmu es izvēlējos, jo notikuma vietas apskate ir viena no svarīgākajām izmeklēšanas darbībām. Tieši pareizi veikta notikuma vietas apskate bieži ļauj iegūt informāciju, ar kuras palīdzību iespējams atklāt noziegumu.
Savukārt, ja notikuma vietas apskate tiek veikta pavirši, tad parasti tos pierādījumus, kas tajā palaisti garām, vairs nav iespējams iegūt. Praktiski notikuma vietas apskate ir obligāta visos notikumos, ļoti reti ir tādas situācijas, kad šo izmeklēšanas darbību veikt nav iespējams, vai nav mērķtiecīgi to darīt.
Savā darbā es apskatīšu apskati kā izmeklēšanas darbību gan no kriminālprocesuālā, gan no kriminālistikā viedokļa, kā arī pievērsīšu uzmanību, kādas noziedznieku atstātās pēdas apskates laikā ir iespējams atklāt.
Šī darba objekts ir apskate un tās veidi, īpaši izceļot notikuma vietas apskati, kas arī ir šī darba priekšmets.
Darba mērķis un uzdevums ir apkopot gan kriminālprocesuālās prasības un noteikumus, kas jāievēro apskašu veikšanā, gan arī kriminālistikas izvirzītās prasības, kas jāievēro pie apskašu veikšanas, lai apskates tiktu veiktas pareizi un rezultatīvi, un to rezultātus varētu izmantot noziegumu atklāšanā.
Tēmas izpētē es izmantošu gan speciālo literatūru par šo tēmu, gan arī paša un kolēģu praktisko pieredzi, gan likumdošanas aktus, kas attiecas uz apskati.
1.1. Apskates jēdziens Kriminālprocesa likumā
Latvijas Kriminālprocesa likums nosaka, ka: „apskate ir izmeklēšanas darbība, kuras gaitā izmeklēšanas darbības veicējs tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, ja pastāv iespēja, ka šis objekts ir saistīts ar izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu. Lai atrastu noziedzīga nodarījuma pēdas un noskaidrotu citus nozīmīgus apstākļus, var izdarīt notikuma vietas, apvidus teritorijas, telpas, transporta līdzekļa, priekšmeta, dokumenta, līķa, dzīvnieka vai cita objekta vizuālo apskati."1…