Cilvēks pirmo reizi par indi uzzināja tajos senajos laikos, kad mūsu senči saskārās ar indīgiem dzīvniekiem un augiem.
Indes iedarbība bija noslēpumā tīta un tika izskaidrota kā ļauno garu un melnās maģijas iedarbība. Izmantot indes, lai medītu dzīvniekus, kā arī tās pielietot ārstēšanā un ļaundabīgos nolūkos, cilvēki iemācījās ilgi pirms tam, kad sāka izprast indīgo vielu iedarbības mehānismu. Grieķu un romiešu mitoloģijā var atrast precīzus aprakstus kā pagatavot un pielietot indes. Senās Romas vēsturē tiek pieminēti tiesas procesi, kuros tiesāja indētājas (331 g. p.m.ē.), kā arī speciāls likums par indes pielietošanu noziegumos (81 g. p.m.ē.), kas liecina par indes plašo izplatību senajos laikos. Kā indi parasti izmantoja ar lielu toksicitāti apgādātus dabas augus, kas satur alkoloīdus un glikozīdus (strihnīns, kurare, strofantīns, kurpītes, driģene, velnābols, velnarutks u.t.t.).
Drūmajos viduslaikos indēšana bija plaši izplatīta kā politikā tā arī privātajā dzīvē. Parasti izmantoja arsēnu, kas sastādīja veselu “laikmetu” vēsturē kad tika pielietotas indes kriminālos mērķos. Arsēns kļuva par nāves cēloni daudziem tūkstošiem cilvēku kurus nonāvēja ienaida un mantkārības dēļ. Arī daiļliteratūrā tiek minēti daudz piemēru kad pielietotas indes (“Hamlets”, “Otello”, “Romeo un Džuljeta” u.t.t.).
Attīstoties ķīmijai XVIII – XIX gadsimtos bija atklāts ķīmisko vielu bioloģiskās iedarbības mehānisms un indes pārstāja kļūt par mistiku. Vēlāk sāka parādīties daudz sintētisku vielu, no kurām daudzas izrādījās ar aukstu toksicitātes pakāpi.
Pēdējo gadu laikā ir strauji audzis ķīmisko vielu skaits un pielietojums, ieskaitot medikamentus. Līdz ar to esam nonākuši līdz secinājumam, ka tie var kaitēt cilvēka veselībai, šo faktu atzīst ne tikai mediķi, bet arī dažādas sabiedriskas un valstiskas organizācijas. Bez tam, katrā valstī eksistē dažādi dabas veidoti toksīni, kas kaitē cilvēka veselībai.
Līdz ar to dažādām valsts iestādēm nākas griezties pēc konsultācijas pie slimnīcu ārstiem kas strādā reanimācijā un arī pie ātrās medicīniskās palīdzības mediķiem sakarā ar toksikoloģisko bīstamību, kas ne tikai reāli eksistē katrā valstī, bet arī daudzos gadījumos pieaug.
Šodien pasaulē tiek izmantoti desmitiem tūkstošu dažādas ķīmiskās vielas, ko radījis cilvēks, pie kam ar katru gadu ķīmisko vielu skaits palielinās par vienu līdz diviem tūkstošiem. Rūpnieciski attīstītajās valstīs eksistē nemazāk kā miljons komerciālu produktu, kas satur dažādu ķīmisko vielu maisījumu un katru gadu apmēram 1/3 no tām mainās sastāvs. Analoģiska situācija tiek novērota arī jaunattīstības valstīs. Pat maz attīstītās valstīs pieaug rūpnieciskās ķīmijas pielietojums, tādu kā pesticīdi un pilnmēslojumi, kā arī bāzes rūpniecisko ķīmijas produktu, it sevišķi mazās lauksaimniecības saimniecībās; plaši tiek izmantoti sadzīves ķīmijas un citi komerciāli produkti, kā arī medikamenti.
Saindēšanās globālā izplatīšanās nedod precīzu novērtējumu. Var tikai iedomāties, ka ap pusmiljons iedzīvotāju katru gadu nomirst no dažādām saindēšanām, ieskaitot saindēšanos ar narkotiskām un citām apreibinošām vielām. …
