-
Apraides pavadoņa raidošā stacija
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | FSS UN BSS SALĪDZINĀJUMS | 4 |
2. | Īss BSS stacijas apraksts | 9 |
3. | Optisko šķiedru kabeļu līnijas montāža TV-centrā | 14 |
3.2. | “Optiskā kabeļa ieguldīšana no 204.telpas (multipleksoru telpa) līdz 417.telpai BSS stacijā” | 14 |
3.2. | Optisko šķiedru kabeļu līnijas izveidošana starp TV centru (202.telpa) un TV torni (204.telpa) | 16 |
4. | Antenas parametri | 19 |
4.1. | Antena | 19 |
4.2. | Antenas piekares | 19 |
4.3. | Ruporu apstarotājs | 20 |
4.4. | Polarizācija | 20 |
4.5. | Zudumi, kas rodas, signālam izejot caur brīvo telpu | 21 |
4.6. | Vājinajums lietū | 22 |
4.7. | Paraboliskie reflektori | 22 |
4.8. | Paraboliskā reflektora pastiprināšanas koeficients | 22 |
4.9. | Antenas efektivitāte | 23 |
4.10. | Antenas trokšņi | 24 |
4.11. | Apstarotāju galviņas | 24 |
4.12. | Kāpēc ir vajadzīgi ruporu apstarotāji un LNA bloki | 25 |
4.13. | Taisnstūra viļņvadi | 25 |
5. | Sakaru līnijas detalizēts aprēķins | 27 |
5.1 . | Faktori, kas iespaido signāla uztveršanu no pavadoņa | 28 |
5.2. | Uztveršanas vietas izvietojums attiecībā pret pavadoņa pozīciju | 29 |
5.3. | Vietas leņķis | 29 |
4.4. | Azimuts | 30 |
5.5. | Magnētiskais azimuts | 31 |
5.6. | Sakaru līnijas virziens lejup | 31 |
5.7. | Viļņa garums | 31 |
5.8. | Zudumi, kas rodas, signālam ejot cauri brīvai telpai | 32 |
5.9. | Antenas pastiprināšanas koeficients | 32 |
5.10. | Daļēja caurlaidība | 33 |
5.11. | Uztveršanas sistēmas trokšņa temperatūras noteikšana | 34 |
5.12. | LNA ekvivalentā trokšņu temperatūra | 34 |
5.13. | Pārejas trokšņi | 35 |
5.14. | Antenas ekvivalentā trokšņu temperatūra | 35 |
5.15. | Vominālais izturības koeficients | 37 |
5.16. | Izmantojamais izturības koeficients | 38 |
5.17. | Zudumu aprēķināšana antenas neprecīzas orientācijas dēļ | 39 |
5.18. | Efektīva izotropu izstarojamā jauda | 40 |
5.19. | Attiecība nesošā/troksnis | 40 |
5.20. | Attiecība signāls/troksnis | 41 |
5.21. | Ciparu sakaru līnijas aprēķins | 42 |
5.22. | Sakaru kanāla caurlaidības spēja saskaņā ar Šenona teorēmu | 42 |
5.23. | Kodēšanas efektivitāte | 43 |
5.24. | Kļūdu iepriekšēja korekcija | 44 |
5.25. | Zaudējumi darbā ar dekoderu | 44 |
5.26. | Ciparu modulācija | 44 |
5.27. | Sakaru līnijas aprēķina īsā forma pie skaidrām debesīm | 45 |
5.28. | Atgriezenisku aprēķinu veikšana | 47 |
5.29. | EIRP līmenis un antenas diametrs | 48 |
5.30. | Stara platuma nozīme | 48 |
5.31. | Sakaru satelītu izkliede | 49 |
6. | Darba aizsardzība | 51 |
Secinājumi | 56 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 59 |
20.gadsimta beigas un 21.gadsimta sākums ir iezīmīgs ar strauju telekomunikāciju attīstību, kas skar visas cilvēka darbības sfēras. TV un radio aizņem īpašu vietu ikdienas dzīvē. Tāpēc tehnoloģiju attīstībai tieši šajā sfērā tiek pievērsta īpaša uzmanība un moderno ciparu tehnoloģiju ieviešana kļuva par loģisku turpinājumu TV un radio attīstībai. Kopējā Eiropas projekta DVB (Digital Video Broadcasting) panākumu augļus tagad plūc arī Latvijā. 2001.gada aprīlī tika veiksmīgi palaista pirmā Latvijā FSS (Fixed Satellite Station) stacija ar maksimālo caurlaides spēju 21 Mbit/s, kas ir ekvivalents 4 videokanāliem. Tomēr satelītsakaru izmantošanas plusi ir likuši aizdomāties arī citiem TV un radiokanāliem par translāciju caur satelītiem. Pati lielākā satelītu sakaru priekšrocība ir tā, ka sakari notiek no viena punkta (satelīta) uz vairākiem punktiem uzreiz (Skandināvijas un Austrumeiropas pilsētas- tieši tāda ir sistēmas Sirius- Nordic Satellite AB satelītu pārklājuma zona). Tomēr FSS stacija nevar apkalpot vairāk par 4 kanāliem.
Vairākumam kanālu ir jāierīko BSS (Broadcast Satellite Service) stacija, kurai maksimālā caurlaidības josla no viena multipleksora ir 38 Mbit/s (tas saistīts ar satelītu raidītāju fizikālajām īpašībām). Kopējais raidītāju skaits uz viena satelīta var sasniegt pat 40 vienības (sk. Sirius 2&3 BSS Frequency Plan pielikumā Nr.3). Uzskaitīšu galvenās BSS un FSS staciju atšķirības.
Tātad satelītu sistēmas, kas pārraida radiotelevīzijas programmas, var iedalīt divos dienestos: fiksēto satelītu (FSS) un raidošo satelītu (BSS). FSS- radiosakaru dienests starp virszemes stacijām (to sauc “teleport”, tieši tāpēc jaunā stacija ir nosaukta Riga Skyport), kas ir izvietotas noteiktos, fiksētos punktos, izmantojot vienu vai vairākus satelītus. Radiotelevīzijas programmu pārraides laikā izšķir tiešo un netiešo programmu dalīšanu. Tiešā programmu dalīšana notiek no FSS tieši uz virszemes raidstacijām bez starpstacijām. Netiešās programmu dalīšanas gadījumā programmas no virszemes FSS stacijas tiek tālāk sadalītas pa dažādiem virszemes tīkliem (radioreleju līnijas un kabeļu maģistrāles) uz dažādām virszemes raidstacijām. Rīgas FSS stacijas gadījumā kopējā pakete tiek pacelta uz satelītu, tad nodota satelītu kontroles stacijai Kankas (Zviedrija), kur šo paketi kodē un pastiprina. Tad to no jauna nosūta uz satelītu, kur kodēto signālu uztver Baltijas valstu kabeļtīklu operatori. To var uztvert arī jebkurš lietotājs, kura rīcībā ir individuālā satelītu sistēma DTH (Direct To Home).
Raidītāju jauda uz FSS satelītiem ir mazāka kā BSS satelītu raidītājiem. Tādus signālus parasti neuztver (vai slikti uztver) individuālās uztvērējiekārtas, jo augstas uztveršanas kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešama dārgāka un sarežģītāka aparatūra.
FSS strādā dažādos frekvenču diapazonos (C un Ku), tomēr mūsu interesi saista tikai FSS satelīti, kas darbojas frekvencēs, kas savietojamas ar BSS frekvencēm (11,7...12,5 GHz). Katram BSS satelītam ir vairāki raidītāji- retranslatori, bet FSS satelītam- līdz desmit un vairāk retranslatoru, kas vienlaicīgi pārraida vairākas programmas. Uz doto brīdi daļa FSS raidošo staciju tiek būvētas pēc principa “daudz programmas uz vienu nesošo frekvenci”, kas ļauj ekonomiskāk tērēt raidītāja enerģētisko un frekvenču resursus.
Uz BSS attiecas radiosakaru dienests, kur signāli no kosmiskajām stacijām ir tieši paredzēti uztveršanai iedzīvotājiem. Pie tam par tiešu uzskata gan individuālo, gan kolektīvo uztveršanu. Pēdējā gadījumā pārraides programma tiek piegādāta abonentiem ar kādas virszemes sistēmas sadalītāju palīdzību- kabeļu vai ētera- nelielas jaudas raidītāju. Visus augstākminētos faktus apkopošu FSS un BSS staciju salīdzinājuma tabulā. …
Inzenierprojekta tiek apskatitas BSS un FSS stacijas. Projekta ir aprekinata optisko skiedru kabelu linijas, antenas, sakaru linijas zemes stacija - pavadonis Sirius-3 parametri. Inzenierprojekts satur: 58 lpp. teksta, 7 attelus, 7 tabulas, 25 pielikumus, 26 nosaukumu informacijas avotus. Pavadonja stacija saka stradat 2002 gada Riga. Pirma sada vieda stacija Baltija
- Apraides pavadoņa raidošā stacija
- Izstrādāto un rūpnieciski apgūto integrēto satelītu un inerciālo navigācijas sistēmu apskats un analīze
- Universal Mobile Telecomunicatios System
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Šķirošanas stacijas darba organizācija
Referāts augstskolai25
-
Šķirošanas stacijas projekts
Referāts augstskolai28
-
Sabiedriskās apraides specifika Eiropas Savienības Audiovizuālās politikas kontekstā
Referāts augstskolai23
-
Zemitānu stacijas darba tehniskais un ekspluatācijas raksturojums
Referāts augstskolai16
-
Dzelzceļa mezglu raksturojums
Referāts augstskolai13
Novērtēts!