Stīvens Vozniaks un Stīvens Džobs ir tie cilvēki, kas izveidoja un uzkonstruēja Apple datoru. Jau no bērnu dienām viņi abi bija lieli draugi. Viņi mācijās vienā skolā un abus ieinteresēja elektronika un fizika. Arī pēc skolas beigšanas viņi turpināja sazināties un kontaktējās par dažādām elektronikas lietām. Abi viņi atrada darbu Silikona ielejas kompānijās, kur Vozniaks strādāja firmā „Hawlwtt – Packard”, bet Džobs firmā „Altari”.
Stīvens Voizniaks bija tas, kurš aizsāka jaunā datora konstruēšanu, kad 1976.gadā viņš to arī izdarīja. Šis jaunais dators bija Apple I. Džobs šajai mašīnai atklāja izaugsmes iespējas un Voizniakam palīdzēja šo preci ieviest tirgū. Tā arī notika un tajā pašā gadā 1.aprīli tirgū parādījās Apple I datori. Apple I sākotnēji nebija diezko pieprasīts.
1977.gadā izlaida Apple II. Tas ļoti pārliecinoši debitēja vietējā datoru tirdzniecības izstādē. Apple II bija iespaidīga ar to, ka tā bija plastmasas korpusā un nodrošināja krāsu grafiku. To pieprasījums pēc Apple datoriem pieauga gandrīz desmitkārtīgi.
1978.gadā Apple iepazīstināja ar Apple Disk II. Tā bija diskešu iekārta, kas samērā bija ļoti lēta. Apple ienākumi un pieprasījums turpināja pieaugt.
Firmas apjomi paplašinājās vēl lielāki, kad 1980.gadā izlaida Apple III. Apple firmā strādāja vairāki tūkstoši darbinieku. Firmā darbojās vidēja līmeņa menedžeri un tā bija piesaistījusi jaunus investorus. Investori ieņēma direktoru vietas un gādāja, lai Apple kļūst par kārtīgu kompāniju. Apple datorus sāka tirgot un tos arī pirka jau ārzemēs.
1981. gadā Apple valdija sīva konkurence un tai veicās mazāk. Tika ievainots arī Voizniaks. Viņš cieta lidmašīnas avārijā. No tā laika Viņš ļoti maz piedalījās firmas darbībā, taču tikmēr Džobs kļuva par firmas Apple computer priekšsēdētāju.
Pēc vēsturiskās vizītes pie Xerox PARC (1979.g.) Džobs kopā ar citiem indžinieriem sāka strādāt pie projekta Lisa, kuram vajadzētu izmainīt personālo skaitļošanu. Tomēr Džobs izrādījās vājš projekta vadītājs un viņa vietu pie ieņēma Miks Markkula (Apple prezidents un viens no galvenajiem akciju turētājiem). Džobs, kuram piederēja tikai 11% Apple akciju nolēma pievērsās citam projektam, kurš paredzēja izveidot datoru Machintosh, kurš varētu maksāt ap $500.
1981. gadā IBM laida klajā savu pirmo datoru, kas ātri sāka dominēt datoru tirgū. Džoba komandai vajadzēja strādāt ļoti ātri lai personālo datoru tirgū sacenstos ar IBM. Džobs atskārta, ka Apple jākļūst "pieaugušai" un, ka viņš nav tas, kas to varētu paveikt.
1983. gadā Džobs firmai centās piesistīt Džonu Skulliju (Pepsi-Cola prezidentu), kas viņam arī izdevās un Skullijs kļuva par Apple prezidentu un Džobs viņam ticēja, ka viņš paīdzēs Apple izaugt.
Skalījam radās lielas nesaskaņas ar Džabu, jo kā biznesmenim par kompjūteru industrīju viņam nebija nekādas nojausmas, kas jādara. Taču Džabs nepadodās un spiež darbiniekiem izveidot vajadzīgās programmas Makintoša datoram.
Mackintosh satricināja IBM un pasauli ar sevi 1984.gadā. Mackintosh datorus pārdeva lielā skaitā visā pausaulē, un firmai veicās ļoti labi. Bet tas neilga ilgi, jo cilvēki tos pārstāja pirkt, jo atklāja, ka datoriem ir mazs operatīvās atmiņas apjoms un tiem nevar pieslēgt klāt cietos discus.
Taču 1985.gadā Stīvens Džobs pamet firmu un par tās vadītāju kļīūst Skalijs.
1985. gadā Apple ir spesta atlais ceturtdaļu no saviem darbiniekiem (apmēram 1200 strādnieki), kā arī cieš finansiālus zaudējumus.…
