1.Vēsture
Viens no galvenajiem iesākumiem apmierinātības ar darbu izpētē, bija Hotorna eksperimenti (1924-1933). Šie eksperimenti bija paredzēti, lai atklātu dažādu apstākļu (īpaši apgaismojuma( ietekmi uz darbinieku produktivitāti. Galu galā šie eksperimenti pierādīja, ka izmaiņas darba apstākļos uz laiku paaugstina produktivitāti. To sauc par Hotorna efektu. Vēlāk tika pierādīts, ka produktivitātes paaugstināšanos izraisa nevis jaunie darba apstākļi, bet gan cilvēku apziņa, ka viņi tiek novēroti. Šie atklājumi radīja spēcīgus pierādījumus tam, ka cilvēki strādā ne tikai algas dēļ, kas bruģēja pētniekiem ceļu, lai atklātu citus apmierinātības ar darbu faktorus.
Zinātniskajam menedžmentam (zināms arī kā teilorisms) arī bija ievērojama nozīme apmierinātības ar darbu izpētē. Frederika Vinslova Teilora 1911. gada grāmatā „Zinātniskā menedžmenta pamati” tiek pierādīts, ka ir tikai viens labākais veiks, lai izpildītu jebkuru uzdoto darba uzdevumu. Šī grāmata veicināja pārmaiņas industriālās ražošanas filozofijā, rosinot nomainīt roku darbu un gabaldarba algu uz modernākiem ražošanas konveijeriem un darbalaika algu. Zinātniskā menedžmenta sākotnējais pielietojums strauji paaugstināja industriālo produktivitāti, jo darbinieki bija spiesti strādāt straujākā tempā. Taču drīz vien darbinieki kļuva izsmelti un neapmierināti, tādā veidā radot pētniekiem jaunus neatbildētus jautājumus par apmierinātību ar darbu.
Daži apgalvo, ka Maslova vajadzību piramīdas teorija un motivācijas teorija lika pamatus apmierinātības ar darbu teorijai. Šīs teorijas paskaidro, ka cilvēki meklē iespēju apmierināt piecas noteiktas vajadzības viņu dzīvēs – fizioloģiskās, drošības, sociālās, pašcieņas un pašizpausmes vajadzības. Šis modelis kalpoja par labu pamatu, no kura agrīnie pētnieki varēja attīstīt apmierinātības ar darbu teoriju.
Apmierinātību ar darbu var apskatīt arī plašākā konteksta lokā, kas aplūko iemeslus, kas ietekmē individuālo darba pieredzi vai darba dzīves kvalitāti. Apmierinātību ar darbu var izprast kā attieksmes starp apmierinātību ar darbu un citiem galvenajiem faktoriem, piemēram, vispārējā labklājība, stress darbā, kontrole darbā, māju un darba savstarpējo mijiedarbību un darba apstākļi.
…
