Apmierinātība ar darbu organizācijā un tās ietekme organizācijas tēla veidošanā un efektivitātē

Darba motivācija tiek saistīta ar apmierinātību ar darbu saistībā ar pieņēmumu, ka augsts motivācijas līmenis nodrošina apmierinātību ar darbu. Apmierinātība ar darbu ir patīkams jeb pozitīvs emocionalais stāvoklis, ko indivīds gūst, novērtējot savu darbu vai darba pieredzi. E. Loks pieņem, ka darbinieku apmierinātību ar darbu nosaka viņa vērtību sistēma: apmierinātība=(vēlamais- esošais)* nozīmīgums. Atšķirīb starp esošo un vēlamo apmierinātību ar darbu būs nozīmīga tikai tad, ja konkrētais darba aspekts būs indivīdam nozīmīgs. Citi pētnieki apmierinātību ar darbu definē kā attieksmi pret savu darbu.1
Lai noskaidrotu apmierinātību ar darba līmeni, pētījumos tiek izmantotas dažādas aptaujas un skalas. Latvija visplašāk tiek izmantota Pola Spektora izstrādātā „Apmierinātība ar darbu aptauja” arī „Darba apraksta indekss” (Smits, Kendels un Hulins). Kopējai apmierinātības ar darbu pētīšanai izmanto tikai dažus jautājumus, bet šajos gadījumos nav īpaši skaidrs uz ko balstās darbinieki (algu, darbu, citiem faktoriem). „Apmierinātība ar darbu aptauja” un „Darba apraksta indekss” piedāva vērtēt atsevišķus darba aspektus.2
Apmierinātība ar darbu var būt tieši saistīta ar cilvēka temperamentu. Cilvēkam ir nosliece uz pozitīvam vai negatīvām reakcijām. Berijs Raits un Tomass Stovs apmierinātību ar darbu saista ar pozitīvo afektu. Augstam, pozitīvā afekta līmenim ir raksturīga aktivitāte, entuziasms, optimisms. Apmierinatību ar darbu ietekmē pašvērtējums, vispārīgā pašefektivitāte. Apmierinātību ar darbu nosaka personības īpašības kopā ar dažādiem darba aspektiem.
Apmierinātība ar darbu tiek pētīta saistībā ar trim darba rādītājiem(Artūrs Brīfs): darba izpildes līmeni, personāla mainību un darba kavējumiem. Apmierinātība ar darbu tiek saistīta arī ar apmierinātību ar dzīvi kopumā.…