Bibliotēku darbībai Latvijā ir senas un spēcīgas tradīcijas. 1524. gadā tika nodibināta Rīgas pilsētas bibliotēka (Bibliotheca Rigensis), kura uzskatāma par vienu no pirmajām publiskajām bibliotēkām Eiropā. 1885. gadā ievērojamais bibliotēku darbinieks Jānis Misiņš nodibināja un vēlāk pakāpeniski izveidoja pilnīgāko tā laika latviešu grāmatu krātuvi, kuru 1925. gadā viņš nodeva Rīgas pilsētai (Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka).
Bibliotēka ir mūsu kultūras dzīves Meka, uz kuru savu reizi ir devies ikviens, kas vēlējies ielūkoties kultūras izdevumu piedāvājumā. Šāda grāmatu Meka ir arī Xā.
Bibliotēku nozares juridisko pamatu veido speciālie likumi – „Bibliotēku likums”, likums „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”, kā arī citi likumi un normatīvie akti, kuri attiecas uz bibliotēku darbību piemēram, likums „Par pašvaldībām”, likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citi.
2001. gadā pieņemtie „Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi” nosaka, ka bibliotēku skaitu pašvaldību administratīvajā teritorijā nosaka pagasta vai pilsētas dome, ievērojot šādus nosacījumus:
„Pagastā, kurā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2 000, ir vismaz viena pašvaldības bibliotēka. Ja pagasta iedzīvotāju skaits ir lielāks par 2 000, uz katriem nākamajiem 2 000 iedzīvotāju pagasta teritorijā papildus ir vismaz viena pašvaldības bibliotēka. Republikas pilsētā uz katriem 12 000 iedzīvotāju jābūt vismaz vienai pašvaldības bibliotēkai, bet Rīgas teritorijā uz katriem 25 000 iedzīvotājiem jābūt vismaz vienai pašvaldības bibliotēkai.” [5]
Noteikumi nosaka arī to, ik jaunieguvumiem nepieciešams būt uz attiecīgo iedzīvotāju skaitu:
„Minimālais jaunieguvumu skaits pašvaldību bibliotēkās ir ne mazāks par 180 izdevumiem gadā uz katriem 1 000 pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem. Minimālais pasūtāmo periodisko izdevumu skaits pašvaldību bibliotēkās ir ne mazāks par 10 avīžu un žurnālu nosaukumiem uz katriem 2 000 pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāju skaits pārsniedz 2 000 iedzīvotāju, papildus pasūtāmi ne mazāk kā pieci periodiskie izdevumi uz katriem nākamajiem 2 000 iedzīvotāju.”
Noteikumos par pašvaldību bibliotēku darbību ir noteikts arī darba laiks. Tas nedrīkst būt mazāks kā 35 stundas nedēļā. [5]
Bibliotēkzinātnes terminoloģijā atrodams šāds vārda „bibliotēka” skaidrojums:
„Bibliotēka – grāmatu, dokumentu, laikrakstu, audiovizuālu materiālu krājums, ko uztur un organizē, lai cilvēks varētu tos lasīt uz vietas bibliotēkā vai arī ņemt uz mājām abonementā” [2]
Kā norādīts Kultūras ministrijas interneta mājas lapā, mūsdienu Latvijas bibliotēku sistēmu veido:
Latvijas Nacionālā bibliotēka,
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka,
878 publiskās bibliotēkas (t.sk. 863 pašvaldību publiskā bibliotēka, Latvijas Neredzīgo bibliotēka ar 7 filiālbibliotēkām Balvos, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī, kā arī 7 citas publiskās bibliotēkas),
52 speciālās bibliotēkas,
30 augstākās izglītības iestādes bibliotēka,
984 vispārizglītojošo skolu bibliotēkas un 119 profesionālās izglītības iestādes bibliotēka. [3]
Kopējais bibliotēku skaits Latvijā - 2 065 ar 3 486 darbiniekiem. No kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita vairāk nekā 32 % ir reģistrējušies kā pastāvīgi bibliotēku lietotāji. Kopā ar skolu bibliotēku lietotājiem šis rādītājs sastāda 52%. Var secināt, ka aptuveni katrs otrais Latvijas iedzīvotājs apmeklē kādu bibliotēku. Katrs lietotājs apmeklējis bibliotēku vidēji 14 reizes gadā, saņēmis vidēji 46 grāmatas un citus izdevumus. Ik uz 1 092 iedzīvotājiem ir viena bibliotēka, katra iedzīvotāja rīcībā – vidēji 24 grāmatas un citi izdevumi. [4]
Studiju darba mērķis: Pētot un analizējot X rajona bibliotēkas piedāvātos pasākumus, izveidot savu vērtējumu par klientu piesaistīšanas pasākumiem un sniegt ieteikumus pasākumu pilnveidošanai.…
