Ievads
Latvijā par aplokšņu algām runā itin bieži, tomēr ir maz pietiekami ticamu pētījumu par to, cik tad īsti izplatītas tās ir. Lielākais šīs problēmas cēlonis ir tas, ka liela daļa sabiedrības nav informēta un nezin, kāpēc tiek maksāti nodokļi, un ko viņi zaudē, ja tas netiek darīts. Viņi zina tikai to, ka saņemot algu aploksnē, viņi jūtas pasargāti šodienai. Un tas nozīmē, ka šī sabiedrības daļa nedzīvo ar skatu rītdienai.
Ir nepieciešams vērsties pie sabiedrības, lai informētu to, kāpēc tiek veikti nodokļu maksājumi no viņu saņemtajām darba algām, un mainītu attieksmi par labu šiem nodokļiem, kas pasargātu viņu nākotni. Pētījumos ir aprēķināts, ka vairāk kā trešdaļu fizisko personu izdevumu nevar izskaidrot ar viņu ienākumiem, kas liecina, ka fizisko personu ienākumi ir lielāki, nekā uzrāda statistika. Ir svarīgi izskaidrot šo nodokļu jēgu un būtību, kā arī stāstīt par personiskiem zaudējumiem, ja darbinieks nosliecas par labu algām aploksnē.
Uzskatu, ka šī problēma ir ļoti aktuāla un ka ir svarīgi rast risinājumu „aplokšņu algu” apkarošanai.
Cik izmaksā maksāt algu
Latvijas Republikā visus nodokļus iedala tiešajos un netiešajos nodokļos. Visi nodokļi tiek aprēķināti un maksāti latos. Darba devējam ir jāmaksā darbiniekam tikai tiešie nodokļi, tas ir, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek turētas no visiem darbinieka darba ienākumiem, piemērojot likmi 33.09 % apmērā, kur 9% tiek iekasēti no darba algas, bet 24.09% maksā darba devējs. Darba devējs šo VSAOI daļu (24.09 %) pieskaita saviem izdevumiem. Eksistē arī pazeminātas VSAOI likmes, piemēram, pensionāriem, pašnodarbinātām personām un personām, kuras strādā pie darba devēja, kas ir ārzemju nodokļu maksātājs[1;10].
…