2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | PROBLĒMAS APSKATS | 3 |
1.1. | Problēmsituācijas apraksts | 3 |
1.2. | Problēmsituācijas nozīmība | 3 |
1.3. | Problēmas risinājumi, kas veikti līdz šim, un to sekas | 5 |
2. | IEINTERESĒTĀS PUSES | 6 |
2.1. | Galvenās ieinteresētās puses | 6 |
2.2. | Ieinteresēto pušu mērķi, intereses un stratēģijas | 6 |
3. | RĪCĪBPOLITIKAS IESPĒJAMĀS ALTERNATĪVAS/RISINĀJUMI | 9 |
4. | RĪCĪBOLITIKAS REKOMENDĀCIJAS | 11 |
LITERATŪRAS APSKATS | 13 |
Pirmos rezultātus varēs novērot sākot jau ar pirmajiem mēnešiem. Valsts budžets tiks vairāk papildināts, jo uzņēmumi vairs nevēlēsies riskēt un izmaksāt algu neoficiāli, bet gan to darīs saskaņā ar noslēgto darba līgumu. VID joprojām būtu nepieciešams veikt pārbaudes uzņēmumos bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārbaudes, pirms kurām VID uzņēmumu informē,vajadzētu likvidēt, jo tās ir bezjēdzīgas. Uzņēmums pirms inspekcijas ierašānās jau ir sagatvojis citus dokumentus, darbinieki ir informēti, līdz ar to samazinās stress kolektīvā un jebkādas aizdomīgas darbības vai sarunas. Tādējādi pārkāpums netiks konstatēts un uzņēmums turpinās darboties nelikumīgi, taču atbilstošās instances to nedrīkst pieļaut. Pārbaudes jāveic, lai pārliecinātos, ka saimnieciskā darbība tiek veikta saskaņā ar valstī noteikto likumdošanu un darba likumdošanas ievērošanu, kurā dokumentāli atspoguļota grāmatvedības veikšana. VID pārbaužu laikā varētu secināt, ka darbinieki saņem sev atbilstošu samaksu pēc sava amata kvalifikācijas, piemēram, IT speciālista vidējā alga valstī ir 1200,00 eiro, un, ja uzņēmums uzrāda, ka šis darbinieks strādā pilnu slodzi un atalgojumā saņem tikai 400,00 eiro, tad ir skaidrs, ka pārējā darba algas starpība tiek izmaksāta aplokšņu algā. Kā rezultātā valsts budžets netiek papildināts ar sociālo nodokli.
Pastāv iespēja, ka uzņēmēji VID spēju viņus pieķert likumpārkāpumā novērtēs par zemu, kā arī uzskatīs, ka viņi spēs apiet šo bargo sodu ar laba advokāta nolīgšanu un naudassodu. Tādējādi aplokšņu algu izmaksātāji panāks to, ka tiks saņemts sods - brīvības atņemšanu līdz 15 gadiem. Tas nozīmē, ka šīs personas 15 gadu garumā tiks uzturētas par nodokļu maksātāju naudu, kas samazinās valsts budžetu. Uz vienu personu gadā, kura izcieš bargāko no sodiem - cietumsodu, no nodokļu maksātāju naudas tiek patērēti aptuveni 9 855,00 eiro. Ja par nelikumīgu algas izmaksāšanu darbiniekam cietumā atrodas trīs uzņēmēji, gada laikā valsts budžets samazinās par teju vai 30 000,00 eiro. Šo naudas summu būtu nepieciešams ieguldīt veselības nozarei, izglītības uzlabošanai, infrastruktūrai u.c., bet tā vietā valsts budžets tiek tērēts uz personām, kas pirms apcietinājuma ir rīkojušās pretēji likumam un izvairījušās no nodokļu maksāšanas.
…
Viens no lielākajiem apdraudējumiem valstij ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Algas izmaksāšana neoficiāli vai tautā sauktās “aplokšņu algas” ir valsts mēroga un ēnu ekonomikas viena no nozīmīgākajām problēmām. Galvenie nodokļu maksāšanas iemesli ir sociālās garantijas – pensijas, pabalsti, bērniem nodrošināta izglītība, kā arī ārkārtas dienestu nodrošinājums – apmaksāts ugunsdzēsēju, mediķu un policistu darbs. Pērn valsts budžets aplokšņu algu dēļ zaudēja aptuveni 661 miljonu eiro. Tā kā šajā pētījumā nav ņemti vērā nelegāli nodarbinātie un par viņiem nesamaksātie nodokļi, valsts kasei garām paslīd vēl lielākas summas.
- Aplokšņu algas Latvijā
- Darba algas
- MVU attīstības iespējas Latvijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Darba algas
Referāts vidusskolai15
-
"Aplokšņu algu" problemātika Latvijā
Referāts vidusskolai5
-
MVU attīstības iespējas Latvijā
Referāts vidusskolai27
-
Algas nodoklis
Referāts vidusskolai13
Novērtēts! -
Vidējās darba algas izmaiņas Latvijā pēdējo desmit gadu laikā
Referāts vidusskolai3