Kaut gan speciālisti iesaka nekad nevērtēt sarunas partneri pēc ārējā izskata, psihologu pētījumi liecina, ka cilvēki 85 gadījumos no simta savu attieksmi pret cilvēkiem veido, balstoties uz vizuālo iespaidu. Daudziem pirmais iespaids var kļūt par dominējošo un noteikt sarunas turpmāko gaitu, tāpēc lietišķajā etiķetē liela uzmanība tiek veltīta prasībām par cilvēka ārējo izskatu. Ārējā izskata nianses var būt nozīmīgs informācijas avots, jo pēc tām mēs varam spriest par partnera nacionālo, sociālo, profesionālo un citu piederību.
Attiecībā uz ārējo izskatu pastāv dažādi – rakstīti un nerakstīti – likumi un standarti. Iekļauties sabiedriskajā dzīvē, ignorējot šīs prasības, ir visai problemātiski. Ja cilvēks ignorē vispārējās normas, sabiedrība var ignorēt šo cilvēku.
Katras profesijas pārstāvim ir savi priekšstati par apģērbu. Daudz ko nosaka arī darba apstākļi – vai cilvēks strādā viens pats vai nelielā uzņēmumā, lielā starptautiskā korporācijā vai valsts iestādē. Ja cilvēks strādā mājās vai savā birojā un netaisās ne ar vienu tikties, tad, protams, viņš var izskatīties pat ļoti demokrātiski. Bet, tikko viņam jādodas uz tikšanos, stilam jāmainās atbilstoši apstākļiem.
Apģērba stils ir atkarīgs arī no tā, kur cilvēks strādā – lielpilsētā vai provincē. Mazpilsētā strādājošam savā ikdienas darbā nebūt nav obligāti jāievēro visas prasības. Arī, piemēram, pavadot brīvdienas dzimtajā ciematā, kūrortā, pludmalē vai malkojot aliņu ar draugiem, noteikti izvēlēsimies ērtāko no saviem apģērbiem.
Tā kā vairumā gadījumu cilvēku vispirms vērtē pēc ārējā izskata un tikai vēlāk iepazīst viņa garīgo pasauli un profesionālās iemaņas, tad lietišķajā darba vidē ārējam izskatam ir īpaši svarīga nozīme. Vienkārši un eleganti ģērbies darbinieks rada vairāk uzticības un simpātiju, nekā saburzīta un nevērīga izskata cilvēks. Neuzticības sajūtu rada arī pārāk grezni, ekstravaganti saposies darbinieks.
Sensenos laikos apģērbs sastāvēja no gurnu apsējiem un zvērādu apmetņiem. Daudzus gadsimtus cilvēki valkāja galvenokārt pašdarinātu apģērbu un ieturēja attiecīgā laikmeta ģērbšanās tradīcijas.
Senajos laikos vairākām tautām apģērbs atklāja cilvēka piederību pie noteikta sabiedrības slāņa. Pastāvēja pat stingri aizliegumi vienkāršiem ļaudīm vilkt mugurā augstākajai kārtai piederoša cilvēka drānas.…