Jau no seniem laikiem apģērbs ir raksturojis arī tā valkātāja sociālo un mantisko stāvokli, tautību, profesiju, viņa raksturu un izpratni par apģērbu un ģērbšanos, kā arī attiecīgo laikmetu. Mūsdienās apģērba un ģērbšanās kultūras vadmotīvs ir elegance (tulkojumā no franču valodas tas nozīmē – gaumīgs, smalks, izmeklēts).
Apģērbs kopā ar apaviem un papildinājumiem uzskatāmi ataino cilvēka intelektu, viņa skaistuma izpratni, kā arī attieksmi pret sevi un citiem. Mūsu dzīvē liela loma ir prasmei eleganti, moderni un atbilstoši ģērbties, saudzīgi valkāt savu tērpu, uzturēt to tīru un kārtībā.
Visvairāk elegance izpaužas cilvēka ārienē, it īpaši apģērbā, sakoptībā un, protams, prasmē kulturāli uzvesties. Ārienes sakoptība, dabiskums un sirsnība ir vērtējama pat augstāk par sejas skaistumu. Ne velti tautā mēdz teikt; ’’Viņa nav skaista, bet eleganta, moderna un simpātiska, pat burvīga un pievilcīga.’’ Visu to neapšaubāmi veicina moderns un elegants apģērbs.
Ieskats apģērba vēsturē.
Apģērba attīstība ilgusi daudzus gadsimtus, pat gadu tūkstošus. Apģērba attīstību noteica attiecīgais laikmets, nacionālās un etniskās tradīcijas, cilvēku darba un sadzīves raksturs, sabiedriskās attiecības, kultūra un māksla, kā arī, protams, klimatiskie apstākļi.
Senajos laikos vairākām tautām apģērbs vispirms norādīja cilvēka piederību noteiktam sabiedrības slānim. Pastāvēja pat stingri aizliegumi vienkāršiem ļaudīm vilkt mugurā augstākai kārtai piederoša cilvēka drānas (mūsdienās šāda sociāla plaisa un funkcija ir izzudusi).
Sensenos laikos apģērbs sastāvēja no gurnu apsējiem un zvērādu apmetņiem. Daudzus gadsimtus cilvēki valkāja galvenokārt pašdarinātu apģērbu. Eiropā kopš 12. gs. Izplatījās jau īpaši piegriezts apģērbs.…